Burtnieks
- Šis raksts ir par ezeru Vidzemē. Par citām jēdziena Burtnieks nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Burtnieks | |
|---|---|
| Ezers pie Burtniekiem | |
| Koordinātas | |
| Platība | 40,074 km2 |
| Lielākais garums | 13,3 km |
| Vidējais dziļums | 2,9 m |
| Lielākais dziļums | 4,1 m |
| Tilpums | 0,0881 km3 |
| Augstums vjl | 39,5 m |
| Izteka | Salaca |
| Sateces baseins | 2215 km2 |
| Baseina valstis | |
| Salas | Enksāre, Cepurīte |
| Apdz. vietas krastos | Burtnieki |
Burtnieks (saukts arī Burtnieka ezers, Burtnieku ezers) ir liels ezers Burtnieku novada Burtnieku, Matīšu un Vecates pagastos. Ezera senākais zināmais nosaukums ir Astigjerve vai Asters. Tā savulaik ezeru saukuši šajā novadā dzīvojošie lībieši.[1]
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Raksturojums
Sekls ezers. Vidējais dziļums - 2,9 m.[2] Austrumu krastā liegums "Burtnieku ezera pļavas". Pēc iztekas - Salacas - regulēšanas 1929. gadā ezera līmenis pazeminājās par 1 metru, atsedzot zāļainu piekrastes joslu. Burtnieks ir vienīgais ezers Latvijas krastā, kur viļņu darbības rezultātā izveidojušies klinšu atsegumi - tie atrodas ezera dienvidaustrumu krastā dienvidos no Burtnieku luteriešu baznīcas. Pēc ezera līmeņa nolaišanas viļņi vairs nesasniedz smilšakmens atsegumus, un klinšu augstums pamazām samazinās, tās ir aizaugušas. Klintis ir dabas aizsargājamais objekts (2001). Viss ezers iekļauts Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, ainavu aisardzības zonā. Eitrofs, aizaugošs, virsūdens aizaugums ap 25-10% (atkarībā no ūdens līmeņa). Pēdējā desmitgadē ūdens kļūst tīrāks. Konstatētas 17 zivju sugas.
Burtnieku ezerā ietek Aunupīte, Bauņupīte, Briedes upe, Dūres upe, Ēķinupe, Rūjas upe, Sedas upe un citas mazas upītes. No ezera iztek 95km garā Salacas upe, kas ietek Rīgas jūras līcī.[1]
3 mazas saliņas ar kopējo platību 1,4 ha, lielākās - Enksāre un Cepurīte. Ezera gultne pārsvarā smilšaina, krasti pārsvarā lēzeni, taču vietām (dienvidaustrumi) - stāvi.
[izmainīt šo sadaļu] Senās apmetnes
Ezera ziemeļaustrumu krastā atrodas viena no senākajām akmens laikmeta apmetnēm Latvijā - Zvejnieku apmetne (ap 8. - 5. gadu tūkstotis pirms m.ē.).
[izmainīt šo sadaļu] Nostāsti un nozīme latviešu literatūrā
Nostāsts par robežakmeni ar iekaltām svītrām ezera centrālajā daļā - akmens apzīmējot trīs pagastu robežu, kura tiešām atrodas ezera centrālajā daļā.
Laimdotas tēvs senlatviešu virsaitis Burtnieks un viņa nogrimusī pils Burtnieku ezera dibenā attēlota Andreja Pumpura tautas eposā „Lāčplēsis” un Raiņa vēsturiskajā lugā "Uguns un nakts".
[izmainīt šo sadaļu] Pārvalde
Burtnieku ezeru pārvalda SIA "Burtnieku ezera valde". 1991. gada 13. decembrī tika izveidota Burtnieku ezera pārvalde, ieceļot pārvaldes priekšnieku Dz. Vītolu. 2002. gada janvārī tika izveidota jauna trīs vietējo pašvaldību — Burtnieku, Matīšu un Vecates pagastu institūcija — Burtnieku ezera pārvalde. Ezera pārvaldes darbības principa pamatā ir pašvaldību interešu saskaņošana un vienotas ezera apsaimniekošanas pieejas nodrošināšana. Ezera pārvaldes budžets sastāv galvenokārt no ienākumiem par makšķerēšanas licencēm, kā arī no pašvaldību un LR Zivsaimniecības pārvaldes ieskaitītiem finansu resursiem.[3] Kopš 2006.gada SIA "Burtnieku ezera valde" priekšsēdētājs ir Rolands Rākins.
[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- Ezera mājaslapa
- www.ezeri.lv datubāze
- Burtnieku ezers un apkārtne - mūsu kopējā bagātība - arī attēli