Salaca

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Salaca
Salaca pie Neļķu klintīm
Salaca pie Neļķu klintīm
Salaca un Burtnieks.
Salaca un Burtnieks.
Izteka Burtnieks
57°47′43″N 25°08′42″E / 57.79528°N 25.14500°E / 57.79528; 25.14500
Ieteka Rīgas jūras līcis
57°45′19″N 24°20′57″E / 57.75528°N 24.34917°E / 57.75528; 24.34917Koordinātas: 57°45′19″N 24°20′57″E / 57.75528°N 24.34917°E / 57.75528; 24.34917
Baseina valstis Karogs: Latvija Latvija
Karogs: Igaunija Igaunija
Caurteces valstis Karogs: Latvija Latvija
Garums 95 km
Kritums 42 m  
Gada notece 1,06 km³ 
Baseina platība 3421,0 km² (Latvijā 3239 km²)
Galvenās pietekas Korģe, Ramata, Glāžupe
Salaca Vikikrātuvē

Salaca ir upe Ziemeļvidzemē. Tā ir 96 km gara, sākas no Burtnieku ezera un ietek Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī. Vidējais caurplūdums grīvā: 31,3 m³/s, maks. 184 m³/s, min. 4,4 m³/s.

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salacas krastos vairākās vietās ir skaisti sārta smilšakmens atsegumi, piemēram Pietraga Sarkanās klintis un Skaņaiskalns. Upē vairākās vietās krāces, ievērojamākās — pie Mērniekiem. Vasaras beigās ūdens līmenim krītoties, dziļums dažās platākajās vietās ir tikai ap 15 cm. Upei ir arī dziļi, lēni posmi. Vasarā ūdens Salacā dzidrs, silts, zied ūdensrozes. Sākot no Mazsalacas sākas Salacas ielejas dabas parks, visā tecējumā upe atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.[1]

Mīt vairākas zivju sugas: augšdaļā — sapali, līdakas, ālanti, asari, lejasdaļā arī plauži, raudas. Pavasaros daudz vimbu, rudeņos lašveidīgo. Salacas krastos pie Staiceles regulāri pavasarī tiek rīkotas makšķerēšanas sacensības "Staiceles vimba".[2]

Pietekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kreisā krasta pietekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Labā krasta pietekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas upes krastos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salacas grīva Salacgrīvā

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No Indriķa hronikas zināms, ka 1216. gada pavasarī iebrucēji no Sāmsalas pa Salacas upi (latīņu: Saletsa) iebruka letu zemēs ap Burtnieku ezeru, bet leti viņus sakāva un piespieda bēgt.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Enciklopēdija "Latvijas daba", Preses nams, 1998
  2. Staiceles vimba 2009
  3. Indriķa hronikas fragments XIX.11.: Mortuo itaque rege pervenit verbum in Osiliam, simul et audientes balistarios et viros armatos Dune portum custodire, Saletsam intraverunt et ascendentes circa stagnum Astegerwe m villas Lettorum despoliaverunt et mulieres capientes viros interfecerunt. Et congregati sunt quidam ex Lettis, insequentes eos et com prehensos quosdam interfecerunt n et alios ad naves fugaverunt. latviskojums: "Kad nomira kņazs, vēsts par to sasniedza Sāmsalu, un, kad sāmsalieši reizē arī uzzināja, ka Daugavas ostu sargā stopnieki un bruņoti vīri, viņi iebrauca Salacā, devās augšup un izlaupīja letu ciemus ap Burtnieku ezeru, sagūstīja sievietes un nogalināja vīriešus. Tad sapulcējās kādi leti un sekoja viņiem, vairākus notvēra un nogalināja, bet pārējos piespieda aizbēgt pie kuģiem".