Šrēdingera vienādojums

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Šrēdingera vienādojums apraksta kvantu sistēmas stāvokļa maiņu laikā. Tas ir nosaukts par godu Ervīnam Šrēdingeram, kurš to atklāja 1926. gadā.[1] Šrēdingera vienādojums kvantu mehānikā ir tikpat nozīmīgs kā Ņūtona likumi klasiskajā mehānikā. Šrēdingera vienādojuma analogs klasiskajā mehānikā ir Hamiltona–Jakobi vienādojums.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Šrēdingera vienādojums vispārīgā formā

Šrēdingera vienādojums ir lineārs parciālais diferenciālvienādojums. Vispārīgā formā tas izskatās šādi:


  i \hbar \frac{\partial}{\partial t} \Psi(\mathbf{r}, t) = \hat H \Psi(\mathbf{r}, t),

kur

Vispārīgā gadījumā Hamiltoniāns \hat H var būt atkarīgs no laika.

[izmainīt šo sadaļu] Šrēdingera vienādojums blīvuma matricai

Kvantu sistēmas stāvokli var raksturot gan ar viļņu funkciju Ψ(r,t), gan ar blīvuma matricu ρ(r,t). Šrēdingera vienādojumu blīvuma matricai sauc par fon Neimana vienādojumu (par godu Džonam fon Neimanam). To pieraksta šādi:


  i \hbar \frac{\partial}{\partial t} \rho(\mathbf{r}, t) = [\hat H, \rho(\mathbf{r}, t)],

kur

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

Lietotāja rīki
Vārdtelpas

Varianti
Darbības
Navigācija
Rīki
Citās valodās