Ņūtona likumi

Vikipēdijas raksts

Ņūtona likumi ir trīs fizikas likumi, kuri raksturo spēka ietekmi uz ķermeņiem; spēks izraisa ķermeņu kustību.

Trīs klasiskās mehānikas pamatlikumi, kurus Ņūtons formulējis 1687. gadā grāmatā "Dabas filozofijas matemātiskie principi", ko vairāk pazīst pēc tās saīsinātās versijas ar oriģinālo nosaukumu latīņu valodā Principia Mathematica. Tas neapstrīdami ir līdz šim visnozīmīgākais sarakstītais zinātniskais darbs, kas joprojām ir lielisks izziņas materiāls spēka un kustības izpētē.

[izmainīt šo sadaļu] Pirmais Ņūtona likums

Pirmais Ņūtona likums, jeb inerces likums: ja uz ķermeni neiedarbojas citi ķermeņi vai arī, ja to iedarbība ir savstarpēji pretēja, ķermenis saglabā miera vai vienmērīgas taisnvirziena kustības stāvokli.

Pirmajam Ņūtona likumam kā piemēru var minēt bumbiņu, kas nekustīgi stāv uz biljarda galda. Bumbiņa paliks šādā stāvoklī, ja vien to nepagrūdīs ar kiju vai citu bumbiņu vai ja kāds neizkustinās galdu. Līdzīgi, ja bumbiņa ripo, tā turpinās savu ceļu, līdz to apturēs cita bumbiņa, borts vai kabata.

[izmainīt šo sadaļu] Otrais Ņūtona likums

Otrais Ņūtona likums ir ķermeņa masas un paātrinājuma reizinājums ir vienāds ar spēku, kas darbojas uz ķermeni, turklāt paātrinājuma virziens sakrīt ar spēka virzienu.

To aprēķina pēc formulas , kur ir spēks kas darbojas uz ķermeni [N], m ir ķermeņa masa [N], bet ir paātrinājums [m/s²]

Citiem vārdiem, spēks, iedarbojoties uz ķermeni, ietekmē tā kustību. Piemēram, ja ar vienādu spēku mēģina pagrūst biljarda bumbiņu un boulinga bumbu (kurai ir lielāka masa nekā biljarda bumbiņai), tad skaidrs, ka biljarda bumbiņa kustēsies daudz straujāk nekā boulinga bumba. Arī kustībā esošas boulinga bumbas kustības mainīšanai ir nepieciešams lielāks spēks nekā biljarda bumbiņai.

Piemērs ar skaitļiem: Cilvēks, kura masa ir 100 kg kustas ar paātrinājumu 10 m/s² tad spēkas ar ko tas tika pagrūsts ir 100 kg x 10 m/s² = 1000 N

[izmainīt šo sadaļu] Trešais Ņūtona likums

Trešais Ņūtona likums, jeb darbības un pretdarbības likums: spēki, ar kādiem divi ķermeņi iedarbojas viens uz otru, vienmēr ir vienādi pēc lieluma, bet vērsti pretējos virzienos

To var aprēķināt pēc formulas , kur ir darbības spēks [N], bet ir pretdarbības spēks[N].

Trešais Ņūtona likums, iespējams, ir populārākais no visiem trijiem. Ja viens ķermenis iedarbojas ar spēku uz otru ķermeni, tad tikpat liels spēks, ko sauc par pretdarbības spēku, darbosies arī pretējā virzienā. Šo likumu ilustrē sprinteris, kas atbalstās pret starta paliktņiem. Kad sprinteris atgrūžas no šiem paliktņiem, skriešanas virzienā jūtams tikpat stiprs pretgrūdiens, un tas palīdz sportistam uzsākt skrējienu.

Piemērs ar cipariem: Grāmata, kas uz galdu spiež ar 10N lielu spēku, no galda saņem atpakaļ 10N lielu spēku, tikai pretējā virzienā.