Ņūtona likumi

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ņūtona likumi latīņu valodā, 1687. gada izdevums.

Ņūtona likumi ir trīs fizikas likumi, kuri raksturo spēka ietekmi uz ķermeņiem; spēks izraisa ķermeņu kustību.

Trīs klasiskās mehānikas pamatlikumi, kurus Ņūtons formulējis 1687. gadā grāmatā "Dabas filozofijas matemātiskie principi", ko vairāk pazīst pēc tās saīsinātās versijas ar oriģinālo nosaukumu latīņu valodā Principia Mathematica.

Pirmais Ņūtona likums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais Ņūtona likums, jeb inerces likums: ja uz ķermeni neiedarbojas citi ķermeņi vai arī, ja to iedarbība ir savstarpēji pretēja, ķermenis saglabā miera vai vienmērīgas taisnvirziena kustības stāvokli.

Pirmajam Ņūtona likumam kā piemēru var minēt bumbiņu, kas nekustīgi stāv uz biljarda galda. Bumbiņa paliks šādā stāvoklī, ja vien to nepagrūdīs ar kiju vai citu bumbiņu vai ja kāds neizkustinās galdu. Līdzīgi, ja bumbiņa ripo, tā turpinās savu ceļu, līdz to apturēs cita bumbiņa, borts vai kabata.

Otrais Ņūtona likums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otrais Ņūtona likums ir sakarība starp spēku, masu un paātrinājumu: ķermeņa masas un paātrinājuma reizinājums ir vienāds ar spēku, kas darbojas uz ķermeni, turklāt paātrinājuma virziens sakrīt ar spēka virzienu.

Formulas veidā to pieraksta šādi:

\vec{F}=m\vec{a},

kur \vec{F} ir spēks kas darbojas uz ķermeni [N], m ir ķermeņa masa [kg], bet \vec{a} ir paātrinājums [m/s2].

Citiem vārdiem, spēks, iedarbojoties uz ķermeni, ietekmē tā kustību. Piemēram, ja ar vienādu spēku mēģina pagrūst biljarda bumbiņu un boulinga bumbu (kurai ir lielāka masa nekā biljarda bumbiņai), tad skaidrs, ka biljarda bumbiņa kustēsies daudz straujāk nekā boulinga bumba. Arī kustībā esošas boulinga bumbas kustības mainīšanai ir nepieciešams lielāks spēks nekā biljarda bumbiņai.

Piemērs ar skaitļiem: Cilvēks, kura masa ir 100 kg kustas ar paātrinājumu 10 m/s2 tad spēks, ar ko tas tika pagrūsts, ir 100 kg x 10 m/s2 = 1000 N.

Trešais Ņūtona likums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trešais Ņūtona likums, jeb darbības un pretdarbības likums ir šāds: spēki, ar kādiem divi ķermeņi iedarbojas viens uz otru, vienmēr ir vienādi pēc lieluma, bet vērsti pretējos virzienos.

To var aprēķināt pēc formulas \vec{F_2}=-\vec{F_1}, kur \vec{F_1} ir darbības spēks [N], bet \vec{F_2} ir pretdarbības spēks [N].

Trešais Ņūtona likums, iespējams, ir populārākais no visiem trijiem. Ja viens ķermenis iedarbojas ar spēku uz otru ķermeni, tad tikpat liels spēks, ko sauc par pretdarbības spēku, darbosies arī pretējā virzienā. Šo likumu ilustrē sprinteris, kas atbalstās pret starta paliktņiem. Kad sprinteris atgrūžas no šiem paliktņiem, skriešanas virzienā jūtams tikpat stiprs pretgrūdiens, un tas palīdz sportistam uzsākt skrējienu.

Piemērs ar skaitļiem: Grāmata, kas uz galdu spiež ar 10N lielu spēku, no galda saņem atpakaļ 10N lielu spēku, kas vērsts pretējā virzienā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]