Žults

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Žults (dzeltenā viela) aknu biopsijā.

Žults ir gremošanas sula, kuru izdala aknas. Pa aknu žultsvadiem tā plūst uz žultspūsli un periodiski, žultspūslim iztukšojoties, tā nonāk divpadsmitpirkstu zarnā. Žults sastāvā nav gremošanas fermenti, bet tajā esošās vielas nodrošina taukvielu un taukos šķīstošo vielu šķīdināšanu. Izšķīdinātie tauki fermentu iedarbības rezultātā vieglāk sašķeļas un labāk uzsūcas.

Ar žulti izdalās holesterīns, lecitīns, bikarbonāti, žults sāļi un žults pigmenti, steroīdie hormoni, dzelzs, kalcijs, dažādi medikamenti. Sagremojot ļoti taukainu maltīti, lielākā daļa žults pigmentu nonāk tievajā zarnā un tiek reabsorbēti līkumainajā zarnā un atgriežas aknās caur portālo vēnu un atkal tiek sekretētas ar žulti. Žults sekmē zarnu kustības un kavē baktēriju savairošanos zarnās. [1]

Žultī esošās žultsskābes pirmās emulģē organismā ar barību uzņemtos lipīdus.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Liga Aberberga-Augškalne, Olga Koroļova (2007). Fizioloģija ārstiem. Rīga: Izdevniecība Nacionālais apgāds. 516. lpp. ISBN 978-9984-26-294-9.