Abolicionisms (dzīvnieku tiesības)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par dzīvnieku tiesībām. Par citām jēdziena abolicionisms nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Abolicionisms (pēc analoģijas ar [Abolicionisms (kustība par verdzības atcelšanu)|kustību par verdzības atcelšanu) dzīvnieku aizstāvības ētikā ir uzskats, ka dzīvniekus ir jāpārtrauc uzskatīt par īpašuma veidu.

Abolicionisma pozīcija balstās uzskatā, ka labturības uzlabošana ne vien nenovērš dzīvnieku ciešanas, bet var tās pat paildzināt, jo ļauj dzīvnieku turēšanai īpašumā izskatīties kā pieņemamai. Abolicionistu mērķis ir īstenot morālu un juridisku sabiedrībā valdošā pasaules skatījuma nomaiņu uz tādu, kurā dzīvniekus vairs neuzskata par lietām, ko drīkst turēt īpašumā un izmantot.

Par to, ka dzīvniekus uztvert par resursiem jeb precēm ir amorāli, viens no pirmajiem rakstīja filosofs Toms Rīgens 1983. gadā publicētajā darbā "Dzīvnieku tiesību aizstāvība". Tajā viņš aicina nevis "ieviest daļējas vai atsevišķas reformas mūsu attieksmē pret dzīvniekiem, bet uzstāj, ka jāmaina ir visa mūsu uzskatu sistēma, kas ļauj uzlūkot dzīvniekus kā resursus, ko mēs drīkstam lietot".[1]

Aina, kas atspoguļo dzīvnieku kā īpašuma statusu: vīrietis peļņas nolūkos tur piesietu pērtiķi.

Gerijs Frensione - Ratgersa Universitātes jurisprudences un filosofijas profesors ASV no abolicionistu perspektīvas norāda, ka dzīvnieku aizstāvības organizācijas, kas fokusējas uz labturības normām, piemēram, "Cilvēki par ētisku izturēšanos pret dzīvniekiem" (PETA), rada risku, ka cilvēki jutīsies komfortablāk attiecībā uz dzīvnieku izmantošanu. Frensione šādas organizācijas dēvē par "jaunajiem labturībniekiem" (angļu: new welfarists), jo kaut arī to mērķis ir pārtraukt dzīvnieku izmantošanu, reformas, ko šīs ogranizācijas atbalsta neatšķiras no tradicionālo labturības aizstāvju centieniem, kuru mērķis nebūt nav dzīvnieku izmantošanas pārtraukšana. Viņš argumentē, ka dažādu reformu kampaņas nostiprina dzīvnieku kā īpašuma statusu un it kā apstiprina domu, ka pret dzīvniekiem vajag tikai izturēties labāk. Viņaprāt, sabiedrības uzskatu, ka dzīvniekus izmantot ir normāli, vajag apstrīdēt, popularizējot vegānismu.[2]


Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Mārtiņš Roķis "Dzīvnieki, morāle, ēšana".
  2. Francione, Gary. Rain Without thunder: the Ideology of the Animal Rights Movement, 1996.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]