Pērtiķi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pērtiķi
Baltpieres kapucīns (Cebus albifrons)
Baltpieres kapucīns (Cebus albifrons)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Primāti (Primates)

Par pērtiķiem sauc lielāko daļu primātu (Primates) sugas, kuras pieder pie sausdeguna pērtiķu (Haplorrhini) apakškārtas,[1] jeb pērtiķi ir visi tie primāti, kas klasificēti Jaunās pasaules pērtiķu virsdzimtā un zemāko šaurdeguna pērtiķu virsdzimtā. Vienkāršoti varētu teikt, ka pērtiķi ir visi tie primāti, kas nav puspērtiķi un cilvēkpērtiķi. Ir zināmas 264 pērtiķu sugas. Latviešu valodā vārds "pērtiķi" tiek izmantots arī, lai apzīmētu otru primātu apakškārtu - slapjdeguna pērtiķi (Strepsirrhini), lai gan šajā apakškārtā nav nevienas "īsto pērtiķu" sugas, tās visas ir puspērtiķu sugas. Sarunvalodā par pērtiķiem bieži tiek saukti gandrīz visi primāti.

Visi Jaunās pasaules pērtiķi ir apvienoti vienā virsdzimtā Platyrrhini, bet zemāko šaurdeguna pērtiķu (Cercopithecoidea) virsdzimta ir daļa no Vecās pasaules pērtiķu (Catarrhina) sekcijas, kurā ir iekļauti arī cilvēkpērtiķi.[1] Kopumā zemākie šaurdeguna pērtiķi ir tuvāk radniecīgi cilvēkpērtiķiem nekā Jaunās pasaules pērtiķi.

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pērtiķi ir gudri un inteliģenti dzīvnieki, un atšķirībā no cilvēkpērtiķiem tiem parasti ir aste. Tie var būt ļoti dažādos izmēros. Mazākais ir pundurkalitrikss (Cebuella pygmaea), kas ir tikai 14 - 16 cm garš bez astes un kura svars ir 120 - 140 g. Toties lielākais ir mandrils (Mandrillus sphinx), kas ir gandrīz 1 m garš un sver 35 kg.

Daži pērtiķi dzīvo tikai kokos, daži dzīvo savannā. Līdz ar to arī ēšanas ieradumi ir atšķirīgi, bet pamatā pērtiķi barojas ar augļiem, lapām, sēklām, riekstiem, ziediem, olām un maziem dzīvniekiem, kukaiņus un zirnekļus ieskaitot.

Pērtiķiem ir kopīgas dažas izteiktas īpašības: lielākajai daļai Jaunās pasaules pērtiķu ir tvērējaste, toties zemākajiem šaurdeguna pērtiķiem astei nav tveršanas īpašību, kā arī dažām sugām vispār nav astes. Dažiem pērtiķiem redze ir krāsaina, līdzīga kā cilvēkiem, citi toties redz divās vai pat vienā krāsā. Lai arī gan Jaunās pasaules pērtiķiem, gan Vecās pasaules pērtiķiem (cilvēkpērtiķus ieskaitot) ir uz priekšu vērstas acis, tomēr sejas abām grupām ir ļoti atšķirīgas. Katrai grupai ir atšķirīga deguna, vaiga kaulu un ķermeņa anatomija.

Klasifikācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sekojošā klasifikācija atspoguļo pērtiķu sistemātiku primātu klasifikācijā.

Pērtiķi un cilvēks[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pērtiķis primātu eksperimentālajā laboratorijā

Daudzām pērtiķu sugām ir dažāda rakstura attiecības ar cilvēku. Daži tiek turēti kā mājdzīvnieki, daži tiek izmantoti medicīniskās izpētes laboratorijās vai izmantoti kosmosa misijās.[2] Daži tiek medīti, jo tiek uzskatīti par kaitēkļiem lauksaimniecībai,[3] bet daži tiek izmantoti kā slimu cilvēku pavadoņi.[4] Dažas sugas ir kļuvušas bīstamas cilvēkam, jo pulcējas tūristu izklaides vietās un reizēm uzbrūk cilvēkam.[5] Reliģijā un kultūrā pērtiķis simbolizē gan atjautību un prātu, gan palaidnību un ļaunumu.

Eksperimenti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažāda rakstura eksperimentos visbiežāk izmanto makakus, īpaši rēzus makaku (Macaca mulatta), kā arī zaļo mēkaķu ģints sugu baltkrūšu mērkaķi (Chlorocebus sabaeus). Pērtiķi var būt gan noķerti savvaļā, gan īpašās audzētavās audzēti. Tos izmanto tādēļ, ka tie ir fiziski un psiholoģiski līdzīgi cilvēkiem, bet tie vairojas daudz ātrāk un produktīvāk kā cilvēkpērtiķi.

Pērtiķu izmantošana laboratorijās no vienas puses nav ētiska, un dzīvnieku aizsardzības organizācijas asi iebilst pret pērtiķu aktīvo izmantošanu eksperimentos, no otras puses šie izmēģinājumi ir devuši iespēju atklāt daudzas vajadzīgas zāles dažādu slimību ārstēšanai un izprast smadzeņu darbības principus.

Pērtiķi kā pārtika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienvidāzijā, Ķīnā un Āfrikā pērtiķu smadzenes uzskata par smalku delikatesi.[6] Islāma tautām ēst pērtiķus ir aizliegts, lai gan Āfrikā pērtiķu gaļa reizēm tiek pārdota vienkārši kā savvaļas dzīvnieku gaļa (angļu: bushmeat).[7]

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Brēms A. Dzīvnieku valsts. - Grāmatu draugs: Rīga, 1938. 27.-107. lpp.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Par primātu latvisko nosaukumu
  2. The supply and use of primates in the EU
  3. Hill, Catherine (2000). "Conflict of Interest Between People and Baboons: Crop Raiding in Uganda". International Journal of Primatology 21 (2): 299–315. doi:10.1023/A:1005481605637
  4. Helping Hands: Monkey helpers for the disabled
  5. Brennan, E; Else, J; Altmann, J (1985). "Ecology and behaviour of a pest primate: vervet monkeys in a tourist-lodge habitat". African Journal of Ecology 23 (1): 35–44. doi:10.1111/j.1365-2028.1985.tb00710.x
  6. Bonné, J. (2005-10-28). "Some bravery as a side dish". Retrieved 2009-08-15
  7. Primate Bushmeat

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]