Alfrēds fon Šlīfens

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Alfrēds fon Šlīfens
Alfred von Schlieffen
Alfred Graf von Schlieffen.jpg
Vācijas armijas ģenerālštāba priekšnieks
Amatā
1891. — 1906.
Priekštecis Alfrēds fon Valderzē
Pēctecis Helmuts fon Moltke

Dzimšanas dati 1833. gada 28. februāris
Berlīne, Flag of the German Empire.svg Vācijas impērija
Miršanas dati 1913. gada 4. janvāris
Berlīne, Flag of the German Empire.svg Vācijas impērija
Tautība vācietis
Profesija karavīrs

Alfrēds fon Šlīfens (vācu: Alfred von Schlieffen; dzimis 1833. gada 28. februāris, miris 1913. gada 4. janvāris) bija Vācijas impērijas feldmaršals un militārais stratēģis, kurš vadīja Vācijas impērijas ģenerālštābu no 1891. līdz 1905. gadam. Viņa vārdā tika nosaukts Šlīfena plāns, kuru viņš izstrādāja no 1904. līdz 1905. gadam.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Berlīnes prūšu virsnieka ģimenē. Divdesmit gadu vecumā, 1854. gadā, viņš iestājās Vācijas impērijas armijā. Ātri kāpjot pa militārās karjeras kāpnēm viņš nokļuva ģenerālštābā. Tur viņš piedalījās Austrijas-Prūsijas karā 1866. gadā un Francijas-Prūsijas karā no 1870. līdz 1871. gadam. 1884. gadā viņš kļuva par ģenerālštāba militārās vēstures nodaļas vadītāju.

1891. gadā viņu iecēla par visa ģenerālštāba priekšnieku. 1904. gadā viņam tika uzdots izstrādāt militāro plānu karam pret Franciju ar tās sabiedrotajiem Vācijas impērijas austrumos un Krievijas impēriju Vācijas impērijas rietumos. 1905. gadā viņš to prezentēja plašākai publikai. Turpmāk viņš nodarbojās ar tā uzlabošanu. 1906. gada 1. janvārī Šlīfens aizgāja no šī amata pēc 53 gadu ilga karadienesta.

1913. gada 4. janvārī Alfrēds fon Šlīfens nomira Berlīnē, tikai 19 mēnešus pirms Pirmā pasaules kara sākuma.

Ietekme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz pašu Šlīfenu un arī viņa kara plānu lielu ietekmi atstāja Kauja pie Kannām. Tās ietekmē viņš izstrādāja arī vairākas savas militārās teorijas, kas atstāja ietekmi arī uz viņa pēctečiem. Viņa teorijas tika studētas ASV militārajās akadēmijas pēc Pirmā pasaules kara atstājot ietekmi arī uz amerikāņu virsniekiem Otrā pasaules kara laikā. Pašā Vācijā pēc Pirmā pasaules kara viņa teorijas atstāja ietekmi uz Blitzkrieg izstrādi, kura faktiski lielākoties atkārtoja Šlīfena plānā iecerēto.