Berlīne
| Berlīne | |||
| Berlin | |||
 |
|||
|
|||
 |
|||
| Koordinātas: | |||
|---|---|---|---|
| Valsts |  Vācija |
||
| Federālā zeme | Berlīne | ||
| Administrācija | |||
| - Mērs | Klaus Wowereit | ||
| Platība | |||
| - Pilsēta | 891,82 km² | ||
| Augstums vjl | 34 - 115 m | ||
| Iedzīvotāji (2010-03-31) | |||
| - Pilsēta | 3 440 441 | ||
| - blīvums | 3 857,8/km² | ||
| - aglomerācijā | 5 000 000 | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| - Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Pasta indeksi | 10001—14199 | ||
| Mājaslapa: berlin.de | |||
Berlīne (vācu: Berlin, izrunā: [bɛɐ̯ˈliːn]) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme. Ar 3 440 441 iedzīvotājiem tā ir lielākā valsts pilseta, kā arī Eiropas Savienības otra lielākā pilsēta, bet pēc iedzīvotāju skaita kopā ar piepilsētām tā ir tikai astotā lielākā pilsēta. Berlīne atrodas Vācijas ziemeļaustrumos, Brandenburgas federālās zemes centrā. Caur Berlīni tek Šprē un Hāfeles upes. Jāpiezīmē, ka pirms Otrā pasaules kara pilsētā bija ap 4 500 000 iedzīvotāju.
Berlīne pirmoreizi dokumentēta 13. gadsimtā. Berlīne ir bijusi Prūsijas Karalistes (1701-1918), Vācijas impērijas (1871-1918), Veimāras republikas (1919-1933) un Trešā reiha (1933-1945) galvaspilsēta. Pēc Otrā pasaules kara no 1949. līdz 1990. gadam Berlīne tika sadalīta divās daļās: Austrumberlīnē un Rietumberlīnē. Austrumberlīne kļuva par Austrumvācijas galvaspilsētu, bet Rietumberlīne kļuva par Rietumvācijas anklāvu, kuru no 1961. līdz 1989. apjoza Berlīnes mūris. Pēc Vācijas atkalapvienošanas Berlīne atkārtoti kļuva par Vācijas galvaspilsētu.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Berlīne būtībā ir ļoti jauna pilsēta. Tā sāka strauji attīstīties tikai pēc 1871.gada, kad tā kļuva par Vācu impērijas galvaspilsētu. Tomēr XX.gs vēsturē Berlīnei ir īpaša nozīme. Tā kļuva par Trešā Reiha galvaspilsētu, kaut arī Hitlers to ienīda un uzskatīja to par vienu no neglītākajām pilsētām pasaulē. Viņš uzdeva savam iemīļotākajam arhitektam Albertam Špēram radīt t.s. Welthauptstadt Germania (Pasaules galvaspilsētu Germāniju), nojaucot veco apbūvi un radot gigantiskas klasicisma stila celtnes (sk., piemēram, Schwerbelastungskörper). Maz kas tika realizēts no šiem plāniem, bet 1945.gadā Berlīne gandrīz pilnībā (70%) tika nopostīta.
Pēc Vācijas kapitulācijas pilsēta tika sadalīta četrās okupācijas zonās - ASV, Lielbritānijas, Francijas un PSRS. Tādējādi pilsēta kļuva par Aukstā kara krustpunktu. Berlīne (faktiski Austrumberlīne) kļuva par VDR galvaspilsētu, bet Rietumberlīne saglabāja okupētas teritorijas statusu. 1948.gada 26.jūnijā PSRS varas iestādes sāka Berlīnes blokādi, pārtraucot Rietumberlīnes apgādi ar produktiem un citām precēm. Rietumu sabiedrotie noorganizēja "gaisa tiltu" Berlīnes apgādei. Lai neļautu Austrumberlīnes iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem, 1961.gada 13.augustā tika uzcelts Berlīnes mūris, kas kopā ar sadalīto pilsētu ir kļuvis par Aukstā kara simboliem.
Berlīnes mūris krita 1989.gada 9.novembrī un šo datumu pieņem par Aukstā kara beigām. 1991.gada jūnijā Bundestāgs nolemj pārcelt apvienotās Vācijas galvaspilsētu no Bonnas uz Berlīni.
[izmainīt šo sadaļu] Iedzīvotāji
- 1220 — 2 400
- 1650 — 6 500
- 1709 — 55 000
- 1747 — 107 000
- 1800 — 172 000
- 1850 — 420 000
- 1861 — 548 000
- 1877 — 1 009 000
- 1900 — 1 890 000
- 1912 — 2 095 000
- 1917 — 1 744 000
- 1925 — 4 024 000
- 1942 — 4 478 000
- 1945 — 2 807 000
- 1950 — 3 340 000
- 1975 — 3 083 000
- 1987 — 3 250 000
- 1997 — 3 425 000
- 2007 — 3 370 000
- 2009 — 3 431 420
- 2010 — 3 440 441
[izmainīt šo sadaļu] Klimats
| Janvāris | Februāris | Marts | Aprīlis | Maijs | Jūnijs | Jūlijs | Augusts | Septembris | Oktobris | Novembris | Decembris | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Maksimālā vidējā temperatūra (°C) | 2,9 | 4,2 | 8,5 | 13,2 | 18,9 | 21,6 | 23,7 | 23,6 | 18,8 | 13,4 | 7,1 | 4,4 |
| Minimālā vidējā temperatūra (°C) | −1,9 | −1,5 | −1,3 | 4,2 | 9,0 | 12,3 | 14,3 | 14,1 | 10,6 | 6,4 | 2,2 | −0,4 |
| Vidējais nokrišņu daudzums (mm) | 42,3 | 33,3 | 40,5 | 37,1 | 53,8 | 68,7 | 55,5 | 58,2 | 45,1 | 37,3 | 43,6 | 55,3 |
| Vid. apmākušos dienu skaits mēnesī | 10,0 | 8,0 | 9,1 | 7,8 | 8,9 | 9,8 | 8,4 | 7,9 | 7,8 | 7,6 | 9,6 | 11,4 |
[izmainīt šo sadaļu] Ievērojamākās vietas
- Alexanderplatz (Aleksandra laukums) - Berlīnes centrālais laukums.
- Brandenburgas vārti - Berlīnes un visas Vācijas simbols, attēlots uz Vācijas eiro monētām.
- Neptunbrunnen (Neptūna strūklaka) - slavenākā Berlīnes strūklaka.
- Potsdamas laukums - Berlīnes modernā arhitektūra.
- Reihstāga ēka - atjaunotā Vācijas parlamenta celtne.
- Tiergarten (Zvēru dārzs) - slavenākais Berlīnes parks.
- Unter den Linden (Zem liepām) - Berlīnes centrālā iela.
- Uzvaras kolonna - ar Berlīnes simbolu - eņģeli.
[izmainīt šo sadaļu] Arhitektūras piemineklis
Blakus visā pasaulē pazīstamajiem Brandenburgas vārtiem Buddy lāči ir kļuvuši par Berlīnes un pasaulei atklātās Vācijai simbolu.
[izmainīt šo sadaļu] Filmas par Berlīni
- Berlin: Die Sinfonie der Großstadt (Berlīne: lielpilsētas simfonija) (1927) - rež. Valters Rutmans (Walter Ruttmann).
- Germania anno zero (Vācija - nulles stunda) (1948) - rež. Roberto Roselīni (Roberto Rossellini).
- Cabaret (Kabarē) (1972) - rež. Bobs Foss (Bob Fosse).
- Berlin Alexanderplatz (Berlīne, Aleksandra laukums) (1980) - rež. Rainers Verners Fasbinders (Rainer Werner Fassbinder).
- Christiane F. - Wir Kinder vom Bahnhof Zoo (Mēs - Zoo stacijas bērni) (1981) - rež. Uli Ēdels (Uli Edel).
- Der Himmel über Berlin (Debesis pār Berlīni) (1987) - rež. Vims Venderss (Wim Wenders).
- Good Bye Lenin! (2003) - rež. Volfgangs Bekers (Wolfgang Becker).
- Der Untergang (Sakāve) (2004) - rež. Olivers Hiršbīgels (Oliver Hirschbiegel).
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Berlīnē dzimuši:
- Konrāds Cūze (Konrad Zuse, 1910 - 1995) - inženieris
- Marlēna Dītriha (Marlene Dietrich, 1901 - 1992) - aktrise un dziedātāja
- Frīdrihs Lielais (Friedrich der Große, 1712 - 1786) - Prūsijas karalis
- Frīdrihs Vilhelms I (Friedrich Wilhelm I., 1620 - 1688) - Brandenburgas kūrfirsts
- Frīdrihs Vilhelms I (Friedrich Wilhelm I., 1688 - 1740) - Prūsijas karalis
- Frīdrihs Vilhelms II (Friedrich Wilhelm II., 1744 - 1797) - Prūsijas karalis
- Frīdrihs Vilhelms IV (Friedrich Wilhelm IV., 1795 - 1861) - Prūsijas karalis
- Valters Gropiuss - arhitekts
- Georgs Gross (George Grosz, 1893 - 1959) - mākslinieks
- Aleksandrs fon Humbolts (Alexander von Humboldt, 1769 - 1859) - zinātnieks
- Erihs fon Manšteins (Erich von Manstein, 1887 - 1973) - karavīrs
- Herberts Markūze (Herbert Marcuse, 1898 - 1979) - filozofs
- Joahims Peipers (Joachim Peiper, 1915 - 1976) - karavīrs
- Lenija Rīfenštāle (Leni Riefenstahl, 1902 - 2003) - kinorežisore
- Valters Ratenaus - politiķis
- Gustavs Štrēzemans - politiķis
- Kurts Tuholskis (Kurt Tucholsky, 1890 - 1935) - publicists
- Vilhelms I (Wilhelm I., 1797 - 1888) - Vācijas imperators
- Vilhelms II (Wilhelm II., 1859 - 1941) - Vācijas imperators
-
Gendarmenmarkt
-
Reihstāgs
-
Uzvaras kolonna
-
Berlīnes Doms naktī
-
Ķeizara Vilhelma memoriālā baznīca
-
Leduslāča mazulis Knuts Berlīnes zoodārzā
-
Berlīnes filharmonija
-
Nofretetes statuja Berlīnes muzejā
|
|||||
|
|||||
