Berlīne

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Berlīne
Berlin
Berlin Montage 4.jpg
Flag of Berlīne
Karogs
Berlīne
Ģerbonis
Locator map Berlin in Germany.svg
Koordinātas: 52°31′25″N 13°24′41″E / 52.52361°N 13.41139°E / 52.52361; 13.41139Koordinātas: 52°31′25″N 13°24′41″E / 52.52361°N 13.41139°E / 52.52361; 13.41139
Valsts Valsts karogs: Vācija Vācija
Federālā zeme Berlīne
Administrācija
 - Mērs Klaus Wowereit
Platība
 - Pilsēta 892 km²
Augstums vjl 34 - 115 m
Iedzīvotāji (31.12.2013)
 - Pilsēta 3 421 829
 - blīvums 3 836,1/km²
 - aglomerācijā 4 416 123
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indeksi 10115—14199
Mājaslapa: berlin.de

Berlīne (vācu: Berlin, izrunā: [bɛɐ̯ˈliːn]) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme. Tā ir lielākā valsts pilsēta, kā arī Eiropas Savienības otra lielākā pilsēta, bet pēc iedzīvotāju skaita kopā ar piepilsētām tā ir tikai astotā lielākā pilsēta. Berlīne atrodas Vācijas ziemeļaustrumos. Caur Berlīni tek Šprē un Hāfeles upes. Jāpiezīmē, ka pirms Otrā pasaules kara pilsētā bija ap 4 500 000 iedzīvotāju.

Berlīne ir pasaules kultūras, politikas, mediju un zinātņu centrs. Tās ekonomika galvenokārt balstās uz augsto tehnoloģiju rūpniecību un pakalpojumu sektoru. Nozīmīgākās nozares ietver IT, farmāciju, biomedicīnu, inženierzinātni, biotehnoloģijas, elektroniku, satiksmes inženierzinātni un atjaunojamo enerģiju. Berlīne kalpo arī par nozīmīgu dzelzceļa un gaisa satiksmes centru, kā arī tā ir populārs tūristu galamērķis.

Berlīne ir mājvieta slavenām universitātēm, pētniecības institūtiem, orķestriem, muzejiem un sporta komandām. Pilsēta ir labi pazīstami ar saviem festivāliem, daudzveidīgo arhitektūru, naksdzīvi, mūsdienu mākslu, sabiedrisko transporta tīklu un augstas kvalitātes dzīves līmeni.

Berlīne pirmo reizi dokumentēta 13. gadsimtā. Berlīne ir bijusi Prūsijas Karalistes (1701-1918), Vācijas impērijas (1871-1918), Veimāras republikas (1919-1933) un Trešā reiha (1933-1945) galvaspilsēta. Pēc Otrā pasaules kara no 1949. līdz 1990. gadam Berlīne tika sadalīta divās daļās: Austrumberlīnē un Rietumberlīnē. Austrumberlīne kļuva par Austrumvācijas galvaspilsētu, bet Rietumberlīne kļuva par Rietumvācijas anklāvu, kuru no 1961. līdz 1989. gadam apjoza Berlīnes mūris. Pēc Vācijas atkalapvienošanas Berlīne atkārtoti kļuva par Vācijas galvaspilsētu.


Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Berlīnes mūris 1986. gadā.

Berlīne būtībā ir ļoti jauna pilsēta. Tā sāka strauji attīstīties tikai pēc 1871. gada, kad tā kļuva par Vācu impērijas galvaspilsētu. Tomēr XX gs. vēsturē Berlīnei ir īpaša nozīme. Tā kļuva par Trešā Reiha galvaspilsētu, kaut arī Hitlers to ienīda un uzskatīja to par vienu no neglītākajām pilsētām pasaulē. Viņš uzdeva savam iemīļotākajam arhitektam Albertam Špēram radīt t.s. Welthauptstadt Germania (Pasaules galvaspilsētu Germāniju), nojaucot veco apbūvi un radot gigantiskas klasicisma stila celtnes (sk., piemēram, Schwerbelastungskörper). Maz kas tika realizēts no šiem plāniem, bet 1945. gadā Berlīne gandrīz pilnībā (70%) tika nopostīta.

Pēc Vācijas kapitulācijas pilsēta tika sadalīta četrās okupācijas zonās - ASV, Lielbritānijas, Francijas un PSRS. Tādējādi pilsēta kļuva par Aukstā kara krustpunktu. Berlīne (faktiski Austrumberlīne) kļuva par VDR galvaspilsētu, bet Rietumberlīne saglabāja okupētas teritorijas statusu. 1948. gada 26. jūnijā PSRS varas iestādes sāka Berlīnes blokādi, pārtraucot Rietumberlīnes apgādi ar produktiem un citām precēm. Rietumu sabiedrotie noorganizēja "gaisa tiltu" Berlīnes apgādei. Lai neļautu Austrumberlīnes iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem, 1961. gada 13. augustā tika uzcelts Berlīnes mūris, kas kopā ar sadalīto pilsētu ir kļuvis par Aukstā kara simboliem.

Berlīnes mūris krita 1989. gada 9. novembrī un šo datumu pieņem par Aukstā kara beigām. 1991. gada jūnijā Bundestāgs nolemj pārcelt apvienotās Vācijas galvaspilsētu no Bonnas uz Berlīni.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Berlīnē ir mērens piejūras klimats. Vasaras ir siltas, dažkārt mitras ar vidējo temperatūru 22-25 °C dienā un 12-14 °C naktī. Ziemas ir aukstas ar diez gan augstu vidējo temperatūru 3 °C dienā un -2 °C naktī. Pavasaris un rudens ir auksts un mitrs. Berlīnes apbūves teritorija rada mikroklimatu, kas uzkrāj siltumu starp ēkām un pilsētā mēdz būt par 4 °C augstāka temperatūra ne kā apkārtējos apgabalos.

Gada nokrišņu daudzums ir 570 mm ar mērenu nokrišņu daudzumu visu gadu. Sniegs galvenokārt sāk snigt no decembra līdz martam, taču sniega sega bieži paliek uz ilgāku laiku. Nesenā ziema 2009./2010. bija izņēmums, jo tad bija patstāvīga sniega sega no decembra beigām līdz marta sākumam.


Berlīnes meteoroloģiskie dati
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Augstākā temperatūra °C (°F) 15.0
(59)
17.0
(62.6)
23.0
(73.4)
30.0
(86)
33.0
(91.4)
36.0
(96.8)
38.8
(101.8)
35.0
(95)
32.0
(89.6)
25.0
(77)
18.0
(64.4)
15.0
(59)
38.8
(101.8)
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) 2.9
(37.2)
4.2
(39.6)
8.5
(47.3)
13.2
(55.8)
18.9
(66)
21.6
(70.9)
23.7
(74.7)
23.6
(74.5)
18.8
(65.8)
13.4
(56.1)
7.1
(44.8)
4.4
(39.9)
13.4
(56.1)
Dienas vidējā temperatūra °C (°F) 0.5
(32.9)
1.3
(34.3)
4.9
(40.8)
8.7
(47.7)
14.0
(57.2)
17.0
(62.6)
19.0
(66.2)
18.9
(66)
14.7
(58.5)
9.9
(49.8)
4.7
(40.5)
2.0
(35.6)
9.6
(49.3)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) −1.9
(28.6)
−1.5
(29.3)
1.3
(34.3)
4.2
(39.6)
9.0
(48.2)
12.3
(54.1)
14.3
(57.7)
14.1
(57.4)
10.6
(51.1)
6.4
(43.5)
2.2
(36)
−0.4
(31.3)
5.9
(42.6)
Zemākā temperatūra °C (°F) −26.1
(−15)
−25.0
(−13)
−13.0
(8.6)
−4.0
(24.8)
−1.0
(30.2)
4.0
(39.2)
7.0
(44.6)
7.0
(44.6)
0.0
(32)
−7.0
(19.4)
−9.0
(15.8)
−24.0
(−11.2)
−26.1
(−15)
Lietusgāze mm (collas) 42.3
(1.665)
33.3
(1.311)
40.5
(1.594)
37.1
(1.461)
53.8
(2.118)
68.7
(2.705)
55.5
(2.185)
58.2
(2.291)
45.1
(1.776)
37.3
(1.469)
43.6
(1.717)
55.3
(2.177)
570.7
(22.469)
Vidējais lietaino dienu skaits (≥ 1.0 mm) 10.0 8.0 9.1 7.8 8.9 9.8 8.4 7.9 7.8 7.6 9.6 11.4 106.3
Vidējais saulaino stundu skaits 46.5 73.5 120.9 159.0 220.1 222.0 217.0 210.8 156.0 111.6 51.0 37.2 1 625,6

Ievērojamākās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Alexanderplatz (Aleksandra laukums) - Berlīnes centrālais laukums.
  • Brandenburgas vārti - Berlīnes un visas Vācijas simbols, attēlots uz Vācijas eiro monētām.
  • Neptunbrunnen (Neptūna strūklaka) - slavenākā Berlīnes strūklaka.
  • Potsdamas laukums - Berlīnes modernā arhitektūra.
  • Reihstāga ēka - atjaunotā Vācijas parlamenta celtne.
  • Tiergarten (Zvēru dārzs) - slavenākais Berlīnes parks.
  • Unter den Linden (Zem liepām) - Berlīnes centrālā iela.
  • Uzvaras kolonna ar Berlīnes simbolu - eņģeli.

Arhitektūras piemineklis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brandenburgas vārti
Bebelplatz un United Buddy Bears

Blakus visā pasaulē pazīstamajiem Brandenburgas vārtiem Buddy lāči ir kļuvuši par Berlīnes un pasaulei atklātās Vācijai simbolu.

Filmas par Berlīni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Berlīne naktī

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Berlīnē dzimuši: