Amerikas dižskābardis
| Amerikas dižskābardis Fagus grandifolia Ehrh. | |
|---|---|
 Amerikas dižskābardis (Fagus grandifolia) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Dižskābaržu rinda (Fagales) |
| Dzimta | Dižskābaržu dzimta (Fagaceae) |
| Ģints | Dižskābarži (Fagus) |
| Suga | Amerikas dižskābardis (F. grandifolia) |
 Amerikas dižskābardis Vikikrātuvē | |
Amerikas dižskābardis (latīņu: Fagus grandifolia) ir daudzgadīgs dižskābaržu dzimtas koks. Šis koks savvaļā aug Ziemeļamerikas austrumdaļā. Koks ir liels, sasniedz 20-35 m augstumu. Tam ir gluda, pelēka miza. Lapas tumšzaļas, vienkāršas, lapu malas robotas ar sīkiem zobiņiem, 6-12 cm garas, ar īsu kātiņu. Amerikas dižskābardis ir vienmāju augs. Auglis — riekstiņš ar asām šķautnēm.
Amerikas dižskābarži labi pacieš noēnojumu. Lai gan eksistē Amerikas dižskābaržu tīraudzes, biežāk tie sastopami kopā ar citiem kokiem, tādiem kā cukura kļava, dzeltenais bērzs un Kanādas hemlokegle. Aug uz mitrām nogāzēm un auglīgās pakājēs.
Amerikas dižskābarži ir nozīmīgi koki mežsaimniecībā. To koksne ir cieta, smaga, izturīga. Līdz motorzāģu izgudrošanai kokus nemaz nevarēja nozāģēt. Tāpēc saglabājušās daudzas vecu koku audzes. Koksni izmanto grīdas segumu, mēbeļu, dažādu tilpņu ražošanai.
Amerikas dižskābarži tiek audzēti arī kā dekoratīvi koki, tomēr retāk kā Eiropas dižskābarži.
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Amerikas dižskābardis |
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |