Dižskābaržu dzimta

Vikipēdijas raksts

Dižskābaržu dzimta
Parastā ozola (Quercus robur) lapas un augļi - zīles
Klasifikācija Valsts Augi (Plantae) Tips Segsēkļi (Magnoliophyta) Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida) Kārta Dižskābāržu rinda (Fagales) Dzimta Dižskābaržu dzimta (Fagaceae)

Dižskābaržu dzimta (Fagaceae) ir augiem bagāta dižskābaržu rindas dzimta. Dzimtā ir koki un krūmi. Pazīstamākās ģintis - ozoli (Quercus), dižskābarži (Fagus) un kastaņi (Castanea).

Latvijā savvaļā dzimta ir pārstāvēta ar vienu sugu un tas ir parastais ozols (Quercus robur). Apstādījumos samērā bieži stādīts sarkanais ozols (Quercus rubra), Eiropas dižskābardis (Fagus sylvatica). No kastaņiem pie mums izturīgākā suga ir zemais kastanis (Castanea pumila). Vietām stādīts arī ēdamais kastanis (Castanea sativa). Latvijā dažās kolekcijās audzē arī dienvidskābaržu (Nothofagus) ģints pārstāvi Ugunszemes dienvidskābardi (Nothofagus australis), kura dzimtene ir Dienvidamerikas dienvidi.

Dzimtas augiem augļi ir rieksti. Ozolu augļus tautā sauc par zīlēm jeb ozolzīlēm. Kastaņu riekstus tautā sauc par kastaņiem. Daudzu sugu augļiem liela nozīme pārtikā.

[izmainīt šo sadaļu] Sistemātika

Dižskābaržu dzimta (Fagaceae)

• ģints kastaņi (Castanea)
  • suga Japānas kastanis (Castanea crenata)
  • suga zobainais kastanis (Castanea dentata)
  • suga mīkstais kastanis (Castanea mollissima)
  • suga zemais kastanis (Castanea pumila)
  • suga ēdamais kastanis (Castanea sativa)
• ģints austrumkastaņi (Castanopsis)
• ģints Chrysolepis
• ģints dižskābarži (Fagus)
  • suga Amerikas dižskābardis (Fagus grandifolia)
  • suga Kaukāza dižskābardis (Fagus orientalis)
  • suga Eiropas dižskābardis (Fagus sylvatica)
• ģints litokarpi (Lithocarpus)
  • suga blīvziedu litokarps (Lithocarpus densiflorus)
• ģints dienvidskābarži (Nothofagus)
  • suga Ugunszemes dienvidskābardis (Nothofagus antarctica)
  • suga Dombeja dienvidskābardis (Nothofagus dombeyi)
  • suga slaidais dienvidskābardis (Nothofagus nervosa)
• ģints ozoli (Quercus)
  • suga baltais ozols (Quercus alba)
  • suga divkrāsu ozols (Quercus bicolor)
  • suga Austrijas ozols (Quercus cerris)
  • suga šarlaksarkanais ozols (Quercus coccinea)
  • suga spāņu ozols (Quercus falcata)
  • suga ungāru ozols (Quercus frainetto)
  • suga akmens ozols (Quercus ilex)
  • suga laurlapu ozols (Quercus laurifolia)
  • suga Kaukāza ozols (Quercus macranthera)
  • suga dižzīļu ozols (Quercus macrocarpa)
  • suga Mongolijas ozols (Quercus mongolica)
  • suga melnais ozols (Quercus nigra)
  • suga purva ozols (Quercus palustris)
  • suga klinšu ozols (Quercus petraea)
    • posuga Ibērijas ozols (Quercus petraea subsp. iberica)
  • suga Pontijas ozols (Quercus pontica)
  • suga pūkainais ozols (Quercus pubescens)
  • suga parastais ozols (Quercus robur)
    • posuga garkātu ozols (Quercus robur subsp. pedunculiflora)
  • suga sarkanais ozols (Quercus rubra)
  • suga zāģzobainais ozols (Quercus serrata)
  • suga zvaigžņu ozols (Quercus stellata)
  • suga korķa ozols (Quercus suber)
  • suga samtainais ozols (Quercus velutina)
• ģints dienvidozoli (Trigonobalanus)