Antons Rupainis
| |||||||||||
| |||||||||||
Antons Rupainis (latgaliešu: Ontons Rupaiņs; dzimis 1906. gada 13. septembrī, miris 1976. gada 20. aprīlī) bija latviešu rakstnieks, diriģents un režisors.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis zemnieka ģimenē. 1928. gadā absolvējis Rēzeknes skolotāju institūtu. Devies uz starptautisko skolotāju kongresu Ženēvā kā Latgales izcilākais absolvents. No 1930. līdz 1934. gadam studējis Latvijas konservatorijā.[1]
Strādājis par skolotāju dažādās skolās, darbojies Latgales teātrī. Apceļojot Latgali, vācis mūzikas folkloru, vēl dibinājis jauniešu korus. 1944. gadā emigrējis uz Vāciju. Nometnē Noietingā vadījis pamatskolu, organizējis kultūras dzīvi. 20. gadsimta 50. gados kopā ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi ASV, kur strādājis dažādos amatos. 1975. gadā, būdams smagi slims, apmeklējis Latviju.[1]
Rakstījis gan latviski, gan latgaliski. Pirmā publikācija bija raksts laikrakstā "Latgolas Vōrds" 1922. gadā.[2] Rakstījis dzejoļus, lugas, romānus, stāstus. Vairāki Rupaiņa dzejoļi izmantoti dziesmu tekstiem.[1]
1976. gadā urna ar pelniem tika apbedīta Svētā Miķeļa kapos Rīgā.[1] 1991. gadā pārapbedīts Bērzgales kapos.[2]
1988. gadā Bērzgalē atvērts Antona Rupaiņa muzejs[3].
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Latgales kultūras darbinieki. 2. sējums. Rīga : Jumava. 2008. 207.—210. lpp. ISBN 978-9984-38-467-2.
- ↑ 2,0 2,1 Latviešu rakstniecība biogrāfijās (otrais izd.). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 2003. 507. lpp. ISBN 9984-698-48-3.
- ↑ «Antona Rupaiņa muzejs». kulturasdati.lv. Skatīts: 2021.gada 7.aprīlī.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|