Artikulācijas veids

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Artikulācijas veidi
Troksnenis
Slēdzenis
Afrikāta
Berzenis
Svelpenis
Skanenis
Nazāls
Flaps, taps
Vibrants
Spraudzenis
Plūdenis
Patskanis
Puspatskanis
Laterāls
Šī lapa, iespējams, satur informāciju fonētiskajā alfabētā, kuru dažas pārlūkprogrammas var attēlot nekorekti.

Lingvistikā (artikulatorajā fonētikā) artikulācijas veids apraksta balss orgānu (mēle, lūpas, deguns, aukslējas u.c) mijiedarbību skaņas radīšanas procesā. Parasti šis koncepts tiek attiecināts uz līdzskaņiem. Katrai artikulācijas vietai var būt vairāki artikulācijas veidu un tātad arī vairāki homorganiski līdzskaņi.

Viens no artikulācijas veida parametriem ir runas orgānu savstarpējais pietuvinājums (striktūra). Citi parametri tiek piesaistīti flapos, vibrantos un berzeņos.

Striktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valodas skaņas var klasificēt striktūras gradācijā no ciešākās uz plašāko: slēdzenis (ar pārtrauktu gaisa plūsmu), berzenis (ar daļēji bloķētu, tātad turbulentu gaisa plūsmu), spraudzenis (ar vieglu turbulenci) un patskanis (ar netraucētu gaisa plūsmu). Afrikatas bieži uzvedas vidēji starp slēdzeņiem un berzeņiem, bet fonētiski tās ir slēdzeņa un berzeņa sekvence.

Citi parametri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cilvēka balss trakts

Svelpeņus (sibilantus) no citiem berzeņiem atšķir savādāka mēles forma un gaisa plūsmas virzība pāri zobiem. Berzeņus koronālajā artikulācijas vietā dala svelpeņos un nesvelpeņos, pie kam svelpeņu ir vairāk.

Flapi un tapi ir līdzīgi ļoti īsiem slēdzeņiem. Tomēr to artikulācija un uzvedība ir pietiekoši atšķirīgi, lai izdalītu kā atsevišķu artikulācijas veidu, nevis garumu.

Vibranti izraisa viena runas orgānu vibrāciju. Tā kā vibrācija (turbulenta gaisa plūsma) ir arī viens no striktūras parametriem, abi var tikt kombinēti, rezultējoties vibrantā berzenī. Pazīstamas ir arī vibrantas afrikatas.

Nazāla gaisa plūsma var tikt pievienota jebkurai runas skaņai. Biežāk sastopami ir nazāli slēdzeņi un patskaņi, bet ir arī nazāli berzeņi, tapi un spraudzeņi. Nenazāla skaņa tiek saukta par orālu. Orāls slēdzenis tiek saukts par eksplozīvu, bet nazāls slēdzenis vienkārši par nazālu līdzskani.

Lateralitāte ir gaisa plūsmas izlaišana gar mēles malām. To var kombinēt ar citiem artikulācijas veidiem, veidojot laterālus spraudzeņus (visbiežāk sastopamie), laterālus flapus, laterālus berzeņus un afrikatas.

Atsevišķi artikulācijas veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Eksplozīvs slēdzenis vai orāls slēdzenis: pilnīga gaisa plūsmas noslēgšana gan deguna, gan mutes dobumā. Piemēram, latviešu /p t k/ (nebalsīgie) un /b d g/ (balsīgie). Ja līdzskanis ir balsīgs, tad balsīgums ir arī vienīgā noslēgšanas laikā dzirdamā skaņa. Ja līdzskanis ir nebalsīgs, tad slēdzenis ir pilnībā kluss. Tas, ko mēs dzirdam kā /p/ vai /k/, ir efekts, ko rada noslēgšanas sākums uz iepriekšējo patskani, kā arī noslēgšanai sekojošā gaisa plūsma uz nākošo patskani. Mēles forma un pozīcija (artikulācijas vieta) formē rezonanses dobumu, kas dod katram eksplozīvajam slēdzenim tā raksturīgo skaņu. Eksplozīvie slēdzeņi ir visās valodās.
  • Nazāls līdzskanis: mutes dobums tik pilnīgi noslēgts un gaisa plūsma tiek ekspirēta caur degunu. Mēles forma un pozīcija formē rezonanses dobumu, kas piešķir dažādiem nazāliem līdzskaņiem to raksturīgo skaņu. Piemēram /m, n/. Gandrīz visās valodās ir nazālie līdzskaņi, izņemot dažas Padžeta līča indiāņu valodas un vienu valodu Bugenvila salā.
  • Berzenis, dažreiz saukts arī par spirantu: artikulācijas vietā notiek pastāvīga berze (turbulenta un skaņa gaisa plūsma. Piemēram /f, s/ (nebalsīgi) un /v, z/ (balsīgi). Lielākajā daļā valodu ir berzeņi, bet daudzās ir tikai /s/. Austrālijas valodās nav berzeņu vispār.
  • Svelpenis ir berzenis, kura radīšanai gaisa plūsma ar mēles krokas palīdzību tiek virzīta pret zobiem, radot augstu un īpatnēju skaņu. Svelpeņi ir visbiežāk sastopamie berzeņi. Berzeņi koronālā artikulācijas vietā (mēles priekšā) parasti, bet ne vienmēr, ir svelpeņi. Piemēram /s/ un /z/.
  • Afrikata: skaņa sākas kā slēdzenis un pāriet berzenī. Piemēram "č" /t+ʃ/ un "dž" /d+ʒ/. Afrikatas ir bieži sastopamas, tomēr retāk kā berzeņi.
  • Flaps, taps: ļoti īslaicīga pilnīga gaisa plūsmas noslēgšana mutes dobumā. Piemēram norvēģu valodas "r" (Norge [nɔɾˈge] ). Lielākā daļa lingvistu nošķir tapu no flapiem, bet nav pilnīgas vienprātības par atšķirības kritērijiem.
  • Vibrants: artikulators (parasti mēles galiņš) tiek turēts uz vietas un gaisa plūsma spiež to vibrēt. Latviešu valodas skaņa "r". Vibranti un flapi veido atsevišķu līdzskaņu grupu, ko sauc par rotiskajiem līdzskaņiem.
  • Spraudzenis: ļoti īsa gaisa plūsmas noslēgšana. Latviešu valodas skaņa "j". Dažās valodās, kā spāņu, ir skaņas, kuras tiek klasificētas kā vidējas starp berzeni un spraudzeni.
  • Puspatskanis. Viena no nozīmēm ir spraudzenis, kurš tiek izrunāts kā patskanis ar mēles ciešāku pietuvināšanu mutes dobuma augšdaļai, veidojot nelielu turbulenci. Angļu valodā /w/ ir puspatskanis, ekvivalents patskanim /u/, un /j/ (rakstīts "y") ekvivalents /i/. Citā nozīmē par puspatskani sauc patskaņveidīgas skaņas, kuras nav sillabiskas (zilbi veidojošas), bet tām nav arī attīstītas spraudzeņu striktūras. Parasti sastopami divskaņos.
  • Laterāls spraudzenis: ar mēles malu artikulēts spraudzenis. Latviešu valodas "l" un "ļ". Kopā ar rotiskajiem līdzskaņiem tie veido plūdeņu klasi.

Plašāka klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Artikulācijas veidus ar būtisku gaisa plūsmas noslēgšanu (eksplozīvos slēdzeņus, berzeņus, afrikatas) sauc par troksneņiem. Tie ir prototipiski nebalsīgi, bet ļoti bieži sastopami arī kā balsīgi.

Artikulācijas veidus bez būtiskas gaisa plūsmas pārtraukšanas (nazālos līdzskaņus, plūdeņus, spraudzeņus, kā arī patskaņus) sauc par skaneņiem un tie lielākoties ir balsīgi. Nebalsīgi skaneņi ir reti, piemēram tibetiešu valodas "lh" vārdā Lhasa.

Skaneņus sauc arī par rezonantiem un daži lingvisti dod priekšroku šim terminam, atstājot terminu skanenis nepatskaniskajiem rezonantiem (respektīvi - nazāliem līdzskaņiem un plūdeņiem, bet ne patskaņiem un puspatskaņiem).

Vēl viena kopēja iezīme izšķir slēdzeņus (eksplozīvos un nazālos) un kontinuantus (sauktus reizēm arī par spraudzeņiem vispārīgi). Afrikatas pieder pie abām grupām, jo tās ir slēdzeņa un berzeņa sekvences.

Citi gaisa plūsmas modulācijas veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visi augstāk apskatītie artikulācijas veidi ir izrunājami ar pulmoniski ekspiratorisku gaisa plūsmas mehānismu; respektīvi, gaiss plūst uz āru un plūsmu darbina plaušas. Iespējami ir arī citi gaisa plūsmas mehānismi:

  • Ežektīvs: arī glotāli ekspiratorisks. Gaisa plūsma tiek radīta balss spraugai kustoties augšup, nevis plaušu vai diafragmas darbības rezultātā. Eksplozīvie spēdzeņi, afrikatas un reizēm berzeņi var būt ežektīvi un vienmēr tie ir nebalsīgi.
  • Implozīvs, arī glotāli inspiratorisks. Balss sprauga kustās lejup, bet vienlaicīgi var tikt darbinātas plaušas (lai piešķirtu balsīgumu). Dažās valodās mutē nav gaisa plūsmas.
  • Klikšķis, arī velāri inspiratorisks. Mēles aizmuguri lieto lai radītu mutē gaisa retinājumu, kas ievelk gaisu mutē, vienlaicīgi ar mēli vai lūpām noslēdzot gaisa plūsmu. Klikšķi var būt orāli vai nazāli, slēdzeņi vai afrikatas, ventrāli vai laterāli, balsīgi vai nebalsīgi. Ļoti reti sastopami ārpus Āfrikas dienvidiem.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]