Askēze

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Askēze (grieķu: askēsis — vingrināšanās) vai askētisms ir galēja atturības pakāpe, kad cilvēks atsakās no dzīves labumiem un pārvar jutekliskās tieksmes, lai sasniegtu kādu morāles vai reliģisko ideālu, uzupurētos kāda sociālā mērķa labad. Hedonisma pretstats.

Sākotnēji askēze Senajā Grieķijā bija vingrināšanās tikumos, bet vēlāk reliģijā to saistīja ar vientuļnieku dzīvi, gavēšanu, atteikšanos no laulībām un citām darbībām pret jutekliskām baudām, lai panāktu tikumisko pilnību un garīgi tuvinātos ar Dievu. Askēze ir pazīstama kristietībā, kā arī citās reliģijās. Plašākā nozīmē askēzi saista ar cilvēku, kurš ir augstākajā mērā atturīgs un ir atsacījies no visiem pasaulīgajiem priekiem.