Atdzimšana un atjaunošanās

Vikipēdijas lapa

Atdzimšana un atjaunošanās bija Atmodas kustības pirmsākumos dibināta Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) mācītāju un Teoloģijas semināra pasniedzēju grupa. Vairāki tās dalībnieki sadarbojās ar 1986. gada jūlijā Liepājā dibināto cilvēktiesību aizstāvju grupu "Helsinki-86", Liepājas Lutera draudzes mācītāji Juris Rubenis un Māris Ludviks bija vieni no galvenajiem "Helsinku-86" dokumentu izstrādātājiem un arī ideoloģisko nostādņu veidotājiem.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1987. gada 14. jūnijā grupa "Atdzimšana un atjaunošanās" izplatīja dokumentu par grupas dibināšanu un tās mērķiem ar aicinājumu šai grupai pievienoties visiem LELB garīdzniekiem. Grupa aicināja LELB arhibīskapu Ēriku Mesteru un Konsistoriju griezties Latvijas PSR un PSRS Reliģijas lietu padomēs ar lūgumu kopīgi apspriest, izvērtēt un eventuāli revidēt dažus Nolikuma par reliģiskām apvienībām Latvijas PSR punktus, kuri vairs neatbilst reālajai situācijai un traucē demokratizācijas procesa norisei baznīcā.

1987. gada 28. jūlijā notika pirmā grupas sapulce, kurā pieņēma par kustību "Atdzimšana un atjaunošanās" pārdēvētās organizācijas pamatprincipus un priekšlikumus par baznīcas un valsts attiecībām un LELB iekšējo dzīvi. Par kustības pārstāvjiem ievēlēja Aivaru Beimani, Artūru Kaminski, Jāni Kārklu, Andreju Kavaci un Juri Rubeni.

LELB Konsistorija arhibīskapa Ērika Mestera vadībā 1987. gada jūlijā un augustā izvērsa represijas pret kustības "Atdzimšana un atjaunošanās" locekļiem Jāni Priednieku, Robertu Akmentiņu, Aivaru Beimani un Modri Plāti, atceļot viņus no amatiem. 1987. gada decembrī Latviju bija spiesti pamest kustības locekļi Māris Ludviks un Jānis Kārkls.

1989. gada aprīlī LELB Sinodē kustības locekļi nokļuva LELB vadībā un par arhibīskapu kļuva Kārlis Gailītis.

Dalībnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Grupas dibināšanas dokumentu parakstīja LELB Teoloģijas semināra rektors Roberts Akmentiņš, Teoloģijas semināra profesors Roberts Feldmanis, Teoloģijas semināra pasniedzēji Aivars Beimanis un Jānis Kārkls, prāvests Modris Plāte un mācītāji Juris Rubenis, Jānis Vanags, Augusts Ālers, Atis Vaickovskis, Andrejs Kavacis, Viesturs Pirro, Erberts Bikše, Māris Ludviks, Ēriks Jēkabsons un Armands Akmentiņš.[1]
  • Kustības dibināšanas sapulcē pieņemtos dokumentus parakstīja Modris Plāte, Māris Ludviks, Juris Rubenis, Andrejs Kavacis, Jānis Dauka, Aivars Beimanis, Artūrs Kaminskis, Arvīds Bobinskis, Roberts Akmentiņš, Augusts Ālers, Jānis Priednieks, Kārlis Kalderovskis, Jānis Kārkls, Armands Akmentiņš, kā arī Juris Cālītis un Aleksandrs Veinbergs. Tos atteicās parakstīt Roberts Feldmanis un Ēriks Jēkabsons, kurš paziņoja, ka viņam ir iebildumi pret kustības politiskajām metodēm, viņam piebiedrojās E. Bikše, V. Pirro, A. Vaickovskis.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]