Māris Ludviks

Māris Ludviks
Māris Ludviks
Baznīca	LELB
Kārtas
Ordinācija	1986
Personiskā informācija
Dzimis	1948. gada 2. maijā; Ventspils, Latvijas PSR (tagad Latvija)
Tautība	Latvietis
Nodarbošanās	Mācītājs

Māris Ludviks (1948) ir latviešu luterāņu mācītājs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1948. gada 2. maijā Ventspilī. Studēja teoloģiju Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Teoloģijas seminārā. 1986. gada 23. martā Lietuvas luterāņu bīskaps Jons Kalvāns viņu ordinēja par mācītāju. Kalpojot Liepājas Lutera draudzē, viņš kopā ar draudzes mācītāju Juri Rubeni bija viens no galvenajiem cilvēktiesību aizstāvju grupas "Helsinki-86" dokumentu izstrādātājiem un ideoloģisko nostādņu veidotājiem.^[1] Laikraksts "Padomju Jaunatne" 1987. gada 7. janvārī nopublicēja pret M. Ludviku vērstu VDK inspirētu ķengu rakstu "Bada laikā velns pat mušas ēd…". LELB mācītāji Aivars Beimanis, Juris Rubenis, Modris Plāte, Jānis Vanags un Atis Vaickovskis nosūtīja laikraksta "Padomju Jaunatne" redaktorei Monikai Zīlei protesta vēstuli.

1987. gada 14. jūnijā Māris Ludviks bija viens no garīdznieku grupas "Atdzimšana un atjaunošanās" dibinātājiem. 1987. gada 23. augustā Ludviku līdz ar grupas "Helsinki-86" pārstāvjiem apcietināja par piedalīšanos protesta demonstrācijā Brīvības pieminekļa pakājē. Kad LELB Konsistorija arhibīskapa Ērika Mestera vadībā 1987. gada jūlijā un augustā atcēla no amatiem vairākus opozīcijas kustības locekļus, 1987. gada decembrī Māris Ludviks atstāja Latviju un astoņus gadus kalpoja Toronto Sv. Andreja draudzē un Otavas latviešu draudzē Kanādā.^[2] Pēc atgriešanās Latvijā kalpo Talsu evaņģēliski luteriskajā draudzē.