Bacillus anthracis
| Bacillus anthracis | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Baktērijas (Bacteria) |
| Tips | Firmicutes |
| Dzimta | Bacillaceae |
| Ģints | Bacillus |
| Suga | Bacillus anthracis |
 Bacillus anthracis Vikikrātuvē | |
Bacillus anthracis ir liela grampozitīva nekustīga baktērija. Sibīrijas mēra izraisītājs.[1]
Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nūjiņu forma, kuras pēc dalīšanas veido ķēdītes, veido sporas; 1—1,2 × 3—5 µm.[1][2] Sporu veidošanai (bet ne uzbūvei) ir vajadzīgs skābeklis. Dzīvā makroorganismā sporu veidošana nenotiek. Uz asiņaina agara veido pelēcīgi-baltas raupjas kolonijas; hemolīzes nav vai niecīgi izteikta.[2]
Patogenitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Virulentie Bacillus anthracis celmi ir patogēni dzīvniekiem un cilvēkiem. Par virulences faktoriem kalpo trīs olbaltumvielas, kuras visas kopā dēvē par Sibīrijas mēra toksīniem, un kapsulas polipeptīds, kurš pasargā baktēriju no fagocītiem. Polipeptīds sastāv no D-glutamīnskābes atlikumiem, saistītiem ar peptīdu saitēm caur γ-karboksilgrupām.[2]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Бацилла антракса (bacillus anthracis). gastroscan.ru: ГастоСкан - Функциональная гастоэнтерология.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Bacillus anthracis. База знаний по биологии человека
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |