Glutamīnskābe

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Glutamīnskābe
L-glutamic-acid-skeletal.png L-glutamic-acid-3D-sticks.png
L-glutamīnskābes struktūrformula un molekulas modelis
Ķīmiskā formula C5H9NO4
Molmasa 147,13 g/mol
Blīvums 1538 kg/m3
Kušanas temperatūra 248 °C
Viršanas temperatūra -
Izoelektriskais punkts 3,22

Glutamīnskābe (Glu, 2-aminopentāndiskābe, d-α-aminoglutārskābe, C5H9NO4) ir dzīvo organismu aminoskābe. Kristalizējas no ūdens kā bezkrāsaini plāksnīšveida kristāli.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Glutamīnskābe ir svarīga olbaltumvielu sastāvdaļa, tā organismā atrodas arī dažu mazmolekulāru vielu sastāvā un brīvā veidā.

Bioloģiskā nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Glutamīnskābe kopā ar glutamīnu ir svarīga slāpekļa vielmaiņas sastāvdaļa. Tā pieder arī pie neiromediatoriem (tā saucamā ierosinošā aminoskābe).

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Glutamīnskābi un tās sāļus (glutamātus) lieto par pārtikas piedevām - garšas pastiprinātājiem (E620 - glutamīnskābe, E621 - nātrija monoglutamāts, E622 - kālija monoglutamāts, E623 - kalcija diglutamāts, E624 - amonija monoglutamāts, E625 - magnija glutamāts). Glutamāti piešķir gaļas garšu produktiem (tā saucamā piektā garša jeb umami). Lieli šo pārtikas piedevu daudzumi var izraisīt veselības traucējumus, tādēļ tās nerekomendē bērnu uzturā.

Medicīnā glutamīnskābi lieto kā stimulējošu preparātu.