Bridējputni

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bridējputni
Charadrii
Lielais šņibītis (Calidris canutus)
Lielais šņibītis (Calidris canutus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Virskārta Neognati (Neognathae)
Kārta Tārtiņveidīgie (Charadriiformes)
Apakškārta Bridējputni (Charadrii)

Bridējputni (Charadrii) ir viena no tārtiņveidīgo putnu (Charadriiformes) apakškārtām, kas mūsdienās, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, ir sadalījusies vairākās apakškārtās: bridējputni (Charadrii), krasta bridējputni (Chionidi), neparastie bridējputni (Thinocori) un slokveidīgie bridējputni (Scolopaci)[1].

Bridējputnu apakškārtās ir vairāk kā 210 putnu sugas, kas asociējas ar mitrām, pārplūdušām vietām, ūdenstilpēm un to krastiem. Bridējputni parasti ir migrējošai putni, izņēmums ir tās sugas, kas dzīvo tropu un subtropu biomā.

Barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa bridējputnu ēd kukaiņus, bezmugurkaulniekus un nelielus dzīvniekus, kas tiek uzlasīti no dubļiem, ūdeņiem un ūdensaugu lapām. Bridējputniem ir pagarināti un asi knābji, kas ļauj pārmeklēt augsni, augus un seklus ūdeņus. Daudziem bridējputniem knābja gals ir jutīgs, kas ļauj tiem uztaistīt kukaiņus un dzīvniekus, kas noslēpušies dubļos un augsnē.

Izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazākais bridējputns ir mazais trulītis[2] (Erolia minutilla jeb Calidris minutilla), pieaudzis putns sver līdz 15,5 g, ķermeņa garums apmēram 12 - 14 cm.[3] Lielākais bridējputns ir austrumu kuitala[4] (Numenius madagascariensis), kuras ķermeņa garums ir 63 cm, svars 860 g, lai gan akmeņu kuitala (Esacus giganteus ) ir smagāka - apmēram 1 kg.[5]

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kādreiz visi bridējputni piederēja vienai apakškārtai - Charadrii, bet DNS pētījumi ir mainījuši bridējputnu klasifikāciju[1]:

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]