Augsne

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dzeltenzemes lauks Vācijā.

Augsne ir dabiski veidojusies, irdena Zemes virskārta, kura sastāv no dažādu iežu daļiņām un tai ir raksturīga auglība. Augsne sastāv no trim komponentiem: no cietvielas, no šķidrumiem un no gāzēm. Cietvielas galvenokārt sastāv no minerāliem un organiskām vielām. Augsne ir irdena, kas nozīmē, ka starp cietvielas daļiņām ir daudz tukšumu. Līdz ar to cietvielas sastāda vidēji tikai pusi no visas augsnes kopējā tilpuma. Atlikušo daļu aizpilda ūdens (šķidrumi) un gaiss (gāzes).

Latvijā visizplatītākās ir velēnu podzolētās augsnes, velēnu karbonātu augsnes, velēnu gleja augsnes, podzolētās gleja augsnes, purvu augsnes, kultūraugsnes un erodētās augsnes.

Augsnes auglība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augsnes auglība ir augsnes spēja uzkrāt visus augu augšanai un attīstībai nepieciešamos faktorus (barības vielas, ūdeni, siltumu, gaisu). Augsnes auglība nosaka tās granulometriskais sastāvs, ķīm. īpašības, mitruma apstākļi, trūdvielu daudzums. Trūdvielas ir galv. augu barības vielu rezerve, gandrīz vienīgais slāpekļa avots augsnē, tās ietekmē arī pārējos augsnes auglību veicinošos faktorus — augsnes struktūru, gaisa un mitruma režīmu. Latvijā auglīgākās ir velēnu karbonātaugsnes, kas veidojušās uz karbonātiskiem cilmiežiem (morēnas smilšmāla, grants, slokšņu māla). Visneauglīgākās ir viegla meh. sastāva smilts augsnes. Tajās ir nelabvēlīgi mitruma apstākļi (maza mitruma kapacitāte un liela ūdenscaurlaidība), mazāk augiem nepieciešamo barības vielu un zema to adsorbcijas spēja. Mazauglīgas ir arī blīvas smaga māla augsnes. Kaut arī tajās ir samērā augsta barības vielu koncentrācija, šīs augsnes ir ūdens un gaisa necaurlaidīgas, tādēļ bieži cieš no pārlieka mitruma. Sažūstot māla augsnes kļūst cietas, gabalainas un nav pietiekami aerētas. ∆ nav pastāvīgs lielums, to spēj ietekmēt cilvēks, augsni irdinot, mēslojot, meliorējot. (arī trūdvielu uzkrāšanās augsnē.)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]