Sloku dzimta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sloku dzimta
Scolopacidae (Rafinesque, 1815)
Parastais šņibītis (Calidris alpina)
Parastais šņibītis (Calidris alpina)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Tārtiņveidīgie (Charadriiformes)
Dzimta Sloku dzimta (Scolopacidae)

Sloku dzimta (Scolopacidae) ir viena no tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimtām. Tā ir plaša dzimta, kas apvieno apmēram 75 sugas, kas iedalītas 20 ģintīs. Lielākā daļa sloku dzimtas sugu barojas ar dažādiem bezmugurkaulniekiem, kuri tiek atrasti, pārmeklējot ūdenstilpes krasta dūņas un augsni. Katrai sugai ir atšķirīgas iecienītākās bezmugurkaulnieku sugas, kas izpaužas tādā morfoloģiskā īpašībā kā atšķirīgas formas knābji, tādējādi sloku sugām nepastāv tieša konkurence uz barības resursiem.

Sloku dzimtas putni ir sastopami visā pasaulē, izņēmot Antarktīdā. Lielākā daļa sugu mājo ziemeļu puslodes mērenajā joslā. Turklāt, salīdzinot ar visām pārējām putnu dzimtām pasaulē, lielākā daļa sloku dzimtas sugu ligzdo mērenajā joslā. Tikai dažas sugas ligzdo tropu biomā.[1]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Riesta laikā gugatņa (Philomachus pugnax) tēviņš iegūst krāšņu spalvu apkakli

Latvijā sastopama gandrīz puse no visām sloku dzimtas sugām - 30 sugas: upes tilbīte (Actitis hypoleucos), akmeņtārtiņš (Arenaria interpres), gaišais šņibītis (Calidris alba), parastais šņibītis (Calidris alpina), lielais šņibītis (Calidris canutus), līkšņibītis (Calidris ferruginea), jūras šņibītis (Calidris maritima), tundras šņibītis (Calidris melanotos), trulītis (Calidris minuta), Temminka šņibītis (Calidris temminckii), mērkaziņa (Gallinago gallinago), ķikuts (Gallinago media), dūņšņībis (Limicola falcinellus), sarkanā puskuitala (Limosa lapponica), melnā puskuitala (Limosa limosa), vistilbe (Lymnocryptes minimus), kuitala (Numenius arquata), lietuvainis (Numenius phaeopus), tievknābja kuitala (Numenius tenuirostris), platknābja pūslītis (Phalaropus fulicarius), šaurknābja pūslītis (Phalaropus lobatus), gugatnis (Philomachus pugnax), sloka (Scolopax rusticola), tumšā tilbīte (Tringa erythropus), purva tilbīte (Tringa glareola), lielā tilbīte (Tringa nebularia), meža tilbīte (Tringa ochropus), dīķa tilbīte (Tringa stagnatilis), pļavu tilbīte (Tringa totanus) un terekija (Xenus cinereus).[2]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazais trulītis (Calidris minutilla) ir mazākais sloku dzimtas putns
Austrumu kuitala (Numenius madagascariensis) ir lielākā sloku dzimtā
Dažas sugas barojas, stāvot ūdenī un medījumu uzlasot no ūdens, attēlā Temminka šņibītis (Calidris temminckii)
Sloku dzimtas sugām ir ļoti atšķirīgi knābji, piemēram, terekijai (Xenus cinereus) knābis ir izliekts uz augšu

Sloku dzimtas sugas ir ļoti dažādas - gan augumā, gan izskatā. Lielā formu dažādība liecina par sloku dzimtas sugu plašo ekoloģisko nišu. Mazākais dzimtā ir mazais trulītis (Erolia minutilla jeb Calidris minutilla),[3] pieaudzis putns sver līdz 15,5 g, tā ķermeņa garums ir apmēram 12 - 14 cm[4] Lielākā sloku dzimtā ir austrumu kuitala (Numenius madagascariensis), kuras ķermeņa garums var sasniegt 66 cm, svars 900 g.[5] Par austrumu kuitalu, lai arī īsāka (57 cm[6]), tomēr smagāka ir kuitala (Numenius arquata), kuras mātīte var svērt 1,36 kg, bet tēviņš 1,1 kg.[7] Viens no skaistākajiem šīs dzimtas putniem ir gugatnis. Parasti šis putns neizceļas ar krāšņumu, bet riesta lakā tēviņi iegūst ļoti krāšņas spalvu apkakles, turklāt taš dažādiem īpatņiem ir dažādas.[8]

Sloku dzimtas sugām ir raksturīgs dzimumu dimorfisms, ja salīdzina auguma lielumus. Dažādām sugām tas var būt atšķirīgi. Ir sugas, kurām tēviņi ir lielāki par mātītēm, piemēram, gugatņiem (Philomachus pugnax), bet ir sugas, kurām mātītes ir lielākas nekā tēviņi, piemēram, kuitalām, šņibīšiem un pūslīšiem. Ir sugas, kurām tēviņi un mātītes ir vienādā augumā, piemēram, mērkaziņas un slokas. Salīdzinot ar citiem bridējputniem, sloku dzimtas sugām ir mazākas acis, slaidākas, smalkākas galvas un smalkāki knābji. Dažām sugām ir samērā garas kājas un lielākajai daļai ir 3 uz priekšu vērsti pirksti un viens uz aizmuguri. Izņēmums ir gaišais šņibītis (Calidris alba), kuram nav aizmugurējā pirksta.[1]

Knābja formas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sloku dzimtas sugām ir īpaši attīstīti knābji, kas uzlabo to spējas atrast bezmugurkaulniekus dūņās un dubļos. Knābja galā atrodas neskaitāmi taustes receptori. Knābja formas dažādām sugām ir ļoti dažādas, atspoguļojot sugas barošanās ieradumus. Knābja garums, salīdzinot ar galvas lielumu, atkarībā no sugas var būt trīs reizes garāks kā galva, piemēram, garknābja kuitalai (Numenius americanus), vai tikai puse no galvas, piemēram, Tuamotu tilbītei (Prosobonia cancellata). Knābji var būt taisni, nedaudz izliekti uz augšu, vai spēcīgi noliekti uz leju, saplacinati vai smaili kā šķēpi.[1]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sloku dzimtas sugām var izsķirt 4 atšķirīgus barošanās veidus, lai gan vairākas sugas spēj piemēroties vai nu vienam vai otram baroišanās veidam atkarībā no iespējām un apstākļiem. Pirmais veids - barības uzlasīšana no zemes virsmas, ar knābi pakašājoties dziļāk zemē atsevišķos gadījumos. Šis barošanās veids ir raksturīgs sigām, kas mājo sausākos apstākļos, kur nav dubļi un dūņas. Otrais veids (visbiežak sastopamais) - mīkstas augsnes, dūņu un smilšu pārrakāšana un pārmeklēšana. Trešais veids, ko izmanto tilbītes (Tringa), - skriešana pa seklu ūdeni ar iegremdētu knābi ūdenī, pa ceļam uzķerot mazas zivtiņas, šajā metodē tiek vienlīdzīgi izmantota gan redze, gan knābja tauste. Pēdējā, ceturtā metode, ko izmanto pūslīši un daži šņibīši, - stāvēt ūdenī un uzlasīt medījumu no ūdens.[1]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Piersma, Theunis (1996). "Family Scolopacidae (Snipes, Sandpipers and Phalaropes)". In del Hoyo, Josep; Elliott, Andrew; Sargatal, Jordi. Handbook of the Birds of the World. Volume 3, Hoatzin to Auks. Barcelona: Lynx Edicions. pp. 444–487. ISBN 84-87334-20-2.
  2. Latvijas daba: Sloku dzimta
  3. Least Sandpiper - BirdWeb
  4. http://putni.nerealitate.lv/lvp/lvp_caluta.htm
  5. Eastern Curlew (Numenius madagascariensis) - Birds in Backyards Fact sheet
  6. Curlew Numenius arquata
  7. Eurasian Curlew (Numenius arquata)
  8. Putni: Tārtiņveidīgie (Charadriiformes)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]