Neognati
| Neognati Neognathae (Pycraft, 1900) | |
|---|---|
 Dienvidu kliedzējzoss (Chauna torquata) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Apakšklase | Īstie putni (Neornithes) |
| Infraklase | Neognati (Neognathae) |
| Iedalījums | |
| |
 Neognati Vikikrātuvē | |
Neognati (Neognathae) ir putnu klases (Aves) infraklase, kas apvieno divas lielas grupas — jauno putnu kladu (Neoaves) un vistu un zosu virskārtu (Galloanserae). Šajā infraklasē ir apvienota lielākā daļa mūsdienās dzīvojošo sugu, izņēmums ir salīdzinoši nelielās paleognatu infraklases (Palaeognathae) sugas.
Sugu dažādība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šajā grupā ir apmēram 10 000 putnu sugu. Senākās neognatu fosilijas pieder krīta periodam. Daudzu tūkstošu gadu laikā ir attīstījusies liela sugu dažādība ar izplatības areālu, kas aptver visu pasauli, polāros apgabalus ieskaitot.[1] Vislielākā sugu dažādība ir sastopama zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes), kas apvieno 60% no visām mūsdienās dzīvojošām putnu sugām. Tā ir divas reizes lielāka sugu dažādība, salīdzinot ar grauzējiem, un piecas reizes lielāka, salīdzinot ar sikspārņiem, kas ir lielākās zīdītāju grupas. Neognatu infraklasē ir arī dažas ļoti mazas putnu grupas, piemēram, hoacīnveidīgo kārta (Opisthocomiformes), kurā ir tikai viena mūsdienās dzīvojoša suga — hoacīns (Opisthocomus hoazin).
Kopējās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Neognatiem ir savienoti delnas kauli (metacarpus), pagarināts trešais pirksts un 13 vai mazāk mugurkaula skriemeļu. No paleognatiem tie atšķiras ar žokļa kaulu struktūru un savienojumu, kas nav redzams.[2] Zinātniskā nosaukuma neognathae tulkojums latviski nozīmē — jaunie žokļi.[3]
Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Neognatu infraklase (Neognathae)[4]
- Jauno putnu klada (Neoaves)
- kārta Degunragputnveidīgie (Bucerotiformes)
- kārta Dūkurveidīgie (Podicipediformes)
- kārta Dzegužveidīgie (Cuculiformes)
- kārta Dzērvjveidīgie (Gruiformes)
- kārta Dzilnveidīgie (Piciformes)
- kārta Flamingveidīgie (Phoenicopteriformes)
- kārta Gārgaļveidīgie (Gaviiformes)
- kārta Hoacīnveidīgie (Opisthocomiformes)
- kārta Kariamveidīgie (Cariamiformes)
- kārta Katartveidīgie (Cathartiformes)
- kārta Kruolveidīgie (Leptosomiformes)
- kārta Lēļveidīgie (Caprimulgiformes)
- kārta Papagaiļveidīgie (Psittaciformes)
- kārta Pelikānveidīgie (Pelecaniformes)
- kārta Peļputni (Coliiformes)
- kārta Piekūnveidīgie (Falconiformes)
- kārta Pingvīnveidīgie (Sphenisciformes)
- kārta Pūčveidīgie (Strigiformes)
- kārta Saulesvistiņveidīgie (Eurypygiformes)
- kārta Sīgveidīgie (Otidiformes)
- kārta Stārķveidīgie (Ciconiiformes)
- kārta Sullveidīgie (Suliformes)
- kārta Svīrveidīgie (Apodiformes)
- kārta Tārtiņveidīgie (Charadriiformes)
- kārta Trogonveidīgie (Trogoniformes)
- kārta Tropu jūrasputni (Phaethontiformes)
- kārta Turakoveidīgie (Musophagiformes)
- kārta Vanagveidīgie (Accipitriformes)
- kārta Vētrasputni (Procellariiformes)
- kārta Zaļvārnveidīgie (Coraciiformes)
- kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
- Baložveidīgo virskārta (Columbimorphae)
- kārta: Baložveidīgie (Columbiformes)
- kārta: Madagaskaras dumbrvistiņveidīgie (Mesitornithiformes)
- kārta: Smilšvistiņveidīgie (Pterocliformes)
- Vistu un zosu virskārta (Galloanserae)
- kārta Vistveidīgie (Galliformes)
- kārta Zosveidīgie (Anseriformes)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Critter Care - Bird Directory[novecojusi saite]
- ↑ Agrobiologie: Aves
- ↑ An Introduction to Biology for Everyone
- ↑ «World Bird List: Orders of Birds, 2018». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 24. janvārī. Skatīts: 2018. gada 2. februārī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Zooģeogrāfija Arhivēts 2020. gada 29. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- Neognathae on Fotopedia
- Cranial kinesis in the late cretaceous birds hesperornis