C reaktīvais olbaltums

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
C reaktīva olbaltuma struktūra.

C reaktīvais olbaltums jeb CRO (arī C reaktīvais proteīns, CRP) ir asins plazmas olbaltumviela, kas pieder pie beta globulīniem.[1] Tas pieder pie akūtas fāzes olbaltumiem, kuru koncentrācija asinīs paaugstinās iekaisuma gadījumos. CRO ir augsti sensibilizēts (jutīgs) nespecifisks iekaisuma rādītājs, kura līmenis sāk paaugstināties pēc 6-8 stundām[1] un redzami ir paaugstināts jau 12-48 stundās pēc iekaisuma sākuma.[2] Veselām personām CRO koncentrācija asinīs ir niecīga.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

C reaktīvo olbaltumu atklāja 1930. gadā Viljams Tilets {William Smith Tillett) un Tomass Franss (Thomas Francis junior)[3] Rokfellera medicīnisko izmeklējumu institūtā.[2] CRO atklāja plazmā pacientiem, kuri slimoja ar pneimoniju, un tika nosaukts tā tādēļ, ka spēj piesaistīt un nogulsnēt pneimokoku C polisaharīdus.[3]

Bioķīmija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

C reaktīvais olbaltums sastāv no piecām atsevišķām subvienībām, kuras ir saistītas ar nekovalentām saitēm cikliskā pentamērā struktūrā ar molekulāro masu no 110000 līdz 140000 daltoniem.[4]

CRO klīnikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klīnikā CRO testu izmanto dažādu iekaisuma procesu diagnostikai un monitorēšanai (novērošanai), diferenciāldiagnostikā starp bakteriālām un virālām infekcijām, pēcoperācijas komplikāciju noteikšanā, ārstniecisku pasākumu efektivitātes monitorēšanā.[5] CRO ir viens no „ātrākiem” un jutīgākajiem akūtas fāzes olbaltumiem. To koncentrācija asinīs paaugstinās ļoti strauji[1] un tie cirkulē asinīs nenoteikti ilgi.[2]

Laboratoriski CRO nosaka ar turbidimetrisku metodi ar CRO lateksa reaģenta palīdzību. Asins serumā un plazmā normāli atrodami <0,3-0,5 mg/l CRO.[4]

CRO iedarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

CRO iedarbības mehānismi ir dažādi. Uzskata, ka CRO stimulē imūnas reakcijas, tajā skaitā fagocitozi, piedalās T un B limfocītu mijiedarbībā, aktivē klasisko komplementa sistēmu. CRO sintezējas galvenokārt aknās, tā sintēzi aktīvi iniciē antigēni, imūnkompleksi, citokīni (interleikīns 6, audzēju nekrozes faktors, interleikīns 1). [1]

CRO spēj piesaistīt plašu spektru toksīnu, bojāto audu daļiņu un baktēriju ligandu, novēršot to izplatīšanos organismā. Pats par sevi CRO nav imunitātes mediatoru grupā, taču ir seruma pamatkomponents pie akūtas iekaisuma fāzes attīstīšanās.[1]

Uzskata, ka CRO aktivē arī paaugstina potenciāla vazokonstriktora (asinsvadu sašaurinātājs) endotelīna produkciju, kas pastiprina monocītu un SICAM-1 hemoatraktanta-1 ekspresiju, noved līdz endotēlija disfunkcijai, vazokonstrikcijai un arteriāla spiediena paaugstināšanai. CRO aktivē arī lipīdu peroksīdu oksidācijas procesus, piedalās oksidatīvā stresa attīstīšanā un negatīvi ietekmē endotēlija funkciju. [2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Сакович А.Р. ’’Сравнительное исследование системной и локальной концентрации С- реактивного белка у пациентов с острым гнойным синуситом’’. Медицинский журнал. – 2012. – №2(40). – С. 102-104.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Милютина О.В., Чичерина Е.Н. ’’Прогностическая роль С-реактивного белка в развитии риска кардиальных событий’’.
  3. 3,0 3,1 ’’С-реактивный белок, высокочувствительный (hsCRP ELISA)’’. hsCRP ELISA, Biomerica, Inc. Перевод на русский язык АО «АНАЛИТИКА», Москва, 2010
  4. 4,0 4,1 ’’С-реактивный белок, высокочувствительный (hsCRP ELISA)’’.
  5. ’’С-реактивный белок в диагностике различных заболеваний’’.