Chrysomela
| Chrysomela Chrysomela Linnaeus, 1758 | |
|---|---|
.jpg) Lielais apšu lapgrauzis (Chrysomela populi) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Kārta | Vaboles (Coleoptera) |
| Virsdzimta | Lapgraužu virsdzimta (Chrysomeloidea) |
| Dzimta | Lapgraužu dzimta (Chrusomelidae) |
| Apakšdzimta | Chrysomelinae |
| Cilts | Chrysomelini |
| Ģints | Chrysomela |
| Sinonīmi | |
| |
| Iedalījums | |
| |
 Chrysomela Vikikrātuvē | |
Chrysomela ir lapgraužu dzimtas ģints, kurā ir aprakstītas apmēram 40 sugas.[1] Latvijā sastopamas Chrysomela collaris, Chrysomela cuprea, Chrysomela lapponica, Chrysomela populi, Chrysomela saliceti, Chrysomela tremula un Chrysomela vigintipunctata.[2]
Pieaugušas vaboles apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pieaugušu vaboļu (imago) ķermeņa garums dažādām sugām variē no 5 līdz 13 mm; ķermenis ir ovāls, retāk izstiepts; sugām, kurām ķermenis ir izstiepts, pleca paugurs ir vāji attīstīts, ar garenām punktu rindām un rudām segspārnu sānu malām.[3] Šīs ģints vabolēm ir raksturīgas šādas īpašības:[4]
Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šīs vaboles kāpuri ir dažādu krūmu un koku lapgrauži; par barības augiem tiem kalpo vītolu, rožu, bērzu un pabērzu dzimšu sugas. Dažas šīs ģints lapgraužu sugas tiek uzskatītas par koku stādījumu kaitēkļiem, galvenokārt vītolu un apses (piemēram, lielais apšu lapgrauzis).[3][4]
Attīstīšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kāpuri pirms pārejas kūniņas stadijā piestiprinās pie barības auga apakšējās virsmas, kad kāpurs ir pārvērties par kūniņu, tā paliek karājoties pie lapas. Citu sugu kāpuri kūniņas veido augsnē (piemēram, Chrysomela collaris).[1]
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- "Chrysomela" ir viena no Roberta Herrika angļu dzejnieka poēmām.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Bukejs, Andris. On Latvian Chrysomelinae (Coleoptera: Chrysomelidae): 2. Genus Chrysomela Linnaeus, 1758. // Acta Zoologica Lituanica. 2010. Vol. 20, no. 1. ISSN 1648-6919. doi:10.2478/v10043-010-0002-y
- ↑ Dmitrijs Teļnovs (2004). Latvijas Entomoloģijas biedrība. Latvijas vaboļu (Insecta: Coleoptera) sugu saraksts. ISBN 9984-9768-0-7
- ↑ 3,0 3,1 Г. Г. Якобсон и Д. А. Оглоблин. Практическая энтомология. Определитель жуков. / Под ред. проф. Н. Н. Богданова-Катькова. — 7. — Москва-Ленинград: Государственное издательство сельскохозяйственной и колхозно-кооперативной литературы, 1931 (2005). — 454 с. — 10 175 экз.
- ↑ 4,0 4,1 Определитель насекомых Дальнего Востока СССР. Т. III. Жесткокрылые, или жуки. Ч.2. / под общ.ред. П. А. Лера. — Ленинград: «Наука», 1992. — С. 539. — 704 с. — 1400 экз.
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |