Koks

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par augšanas veidu. Par citām jēdziena Koks nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Bieži sastopama skujkoku suga — parastā egle
Vecs ozols

Koks ir daudzgadīgs koksnains augs, kam, atšķirībā no lakstaugiem un krūmiem, parasti ir viens augsts koksnains stumbrs, lapu vai skuju vainags un spēcīga sakņu sistēma. Retākos gadījumus var būt arī vairāki stumbri. Koka stumbrs laika gaitā pieaug resnumā; galotnē ir lapu (lapu kokiem) vai skuju (skuju kokiem) vainags. Daži zinātnieki uzskata, ka, lai augu atzītu par koku, tam ir jābūt vismaz 3–6 metru augstumā un tā stumbram ir jābūt vismaz 10 cm diametrā.[1] Krūmiem, kas arī ir kokaugi, atšķirībā no kokiem nav izteikta stumbra. Visgarākie koki, piemēram, sekvojas un eikalipti, sasniedz 100–110 m augstumu.[2]

Kokiem ir nozīmīga loma erozijas novēršanā, to saknes satur kopā augsni un neļauj tai ar lietus ūdeņiem aizplūst prom. Tie arī gaisā esošo oglekļa dioksīdu pārvērš skābeklī. No daudziem kokiem, īpaši, augļu kokiem, iegūst pārtiku ne tikai cilvēki, bet arī daudzi dzīvnieki.

Koks nav botāniskās klasifikācijas kategorija. Tiek lēsts, ka kopējais koku sugu skaits ir aptuveni 100 000, kas ir apmēram 25% no visām augu sugām.[3] Dažādas kokus sugas pieder pie aptuveni 50 dažādām augu dzimtām. Vairums no koku sugām aug tropu joslā, kur lietus mežos uz vienu hektāru var atrast vairāk nekā 200 dažādas koku sugas.[4] Latvijā visizplatītākie koki ir priedes (28,9% no kopējās mežu platības), bērzi (27,9%) un egles (17,0%).[5]

Rekordi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tabulā ir apkopoti pasaulē augstākie, resnākie un vecākie koki, kā arī atsevišķi izdalīti Latvijā augstākie, resnākie un vecākie koki.

Rekords Pasaulē Latvijā
suga zinātniskais nosaukums atrašanās vieta suga zinātniskais nosaukums atrašanās vieta
Augstākais koks mūžzaļā sekvoja (115,56 m) Sequoia sempervirens Sekvojas nacionālais parks, Kalifornija, ASV Sautas kalna egle (45,2 m) Picea abies Nurmižu rezervāts, Siguldas novads
Resnākais koks pēc apkārtmēra pirkstainā adansonija (baobabs, 15,9 m) Adansonia digitata Limpopo province, Dienvidāfrika Kaives Senču ozols (10,3 m) Quercus robur Sēmes pagasts, Tukuma novads
Vecākais koks akotainā priede (4844 gadi) Pinus longaeva Baltie kalni, Kalifornija, ASV Glika ozoli (326 un 322 gadi)[6] Quercus robur Alūksne

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Tree (angliski). ePlantScience.com. Atjaunināts: 2011-07-10.
  2. Latvijas padomju enciklopēdija. 51. sējums. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija.  208. lpp.
  3. Scientists to capture tree DNA worldwide (angliski). Talk Bronx. Atjaunināts: 2011-07-20.
  4. Trees (angliski). factmonster.com. Atjaunināts: 2011-07-31.
  5. Koku sugas Latvijas mežos (latviski). LR Centrālā statistikas pārvalde. Atjaunināts: 2011-09-27.
  6. Šie ir vecākie precīzi datētie koki, var būt arī vēl vecāki. Informācija ir pareiza uz 2012. gadu

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]