Dāmokla zobens

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Angļu gleznotāja Ričarda Vestala glezna Dāmokla zobens (1812).

Dāmokla zobens (latīņu: Damoclis gladius) ir izteiciens, ko saprot kā nemitīgu apdraudējumu, kas seko cilvēkam, neskatoties uz tā labo stāvokli, ietekmi, bagatību.

Izteiciens radies no kādas Sicīlijas anekdotes, kuru vēlāk Cicerons atstāstījis savā darbā Tusculan Disputations.[1] Darbā vēstīts par Sirakūzu tirānu Dionīsiju II (405 — 308 p.m.ē.), kurš savu troni uz vienu dienu nodevis galminiekam Dāmoklam, jo viņš Dionīsiju bija nosaucis par laimīgāko cilvēku pasaulē. Taču drīz vien Dāmoklam šī laimes sajūta izgaisa, jo, sēžot pie dzīru galda, viņš ieraudzīja virs savas galvas zirga astrā iesietu kailu zobenu. Tā valdnieks parādīja, ka viņa dzīve nebūt nav apskaužama, jo dzīvība ir nemitīgi apdraudēta.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Articles on Ancient History — The Sword of Damocles (angliski)