Sicīlija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sicīlija
Sicilia
—  Reģions  —
Flag of Sicīlija
Karogs
Coat of arms of Sicīlija
Ģerbonis
Sicīlijas atrašanās vieta Itālijā
Sicīlijas atrašanās vieta Itālijā
Administratīvais centrs Palermo
Lielākā pilsēta Palermo
Valsts Karogs: Itālija Itālija
Platība 
 - Kopējā 25 711 km²
Iedzīvotāji (2010-11-30)
 - Kopā 5 050 486
 - Blīvums 196,4/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa: www.regione.sicilia.it

Sicīlija (itāļu: Sicilia, izrunā: [siˈtʃiːlja]) ir autonoms Itālijas reģions un ar 25 708 km² lielu platību ir lielākā sala Vidusjūrā. 2010. gadā uz tās dzīvoja 5,05 miljoni iedzīvotāju.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielāko daļu no vēstures Sicīlijai ir bijusi nozīmīga loma Vidusjūrā. Tas lielā mērā ir saistīts ar tirdzniecības ceļiem, kas iet caur un garām Sicīlijai. Sicīlijā atradās nozīmīgas seno grieķu kolonijas, piemēram, Sirakūzas. Sirakūzās ir dzimis arī viens no pasaules dižākajiem zinātniekiem Arhimēds.

Līdz 965. gadam Sicīlija atradās Romas Republikas, Romas impērijas un Bizantijas sastāvā. No 965. līdz 1072. gadam fatimīdi izveidoja Sicīlijas emirātu. Normāņi salu atkaroja un izveidoja Sicīlijas grāfisti. 1130. gadā tika dibināta Sicīlijas Karaliste, kas pastāvēja līdz 1816. gadam.

1816. gadā Sicīlijas Karaliste apvienojās ar Neapoles Karalisti. Savienība pastāvēja līdz 1861. gadam, kad tā tika iekļauta Itālijas Karalistē. Visbeidzot 1946. gadā Sicīlija kļuva par Itālijas sastāvdaļu.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sicīlija atrodas tiešā tuvumā Kalabrijas reģionam, kas atrodas austrumu pusē. Agrīnais Sicīlijas nosaukums, ko lietoja romieši bija Trinacria, kas saistīts ar tās trīsstūrveida formu.

Sicīlijas salā, netālu no Katānijas pilsētas, atrodas 3320 metrus augstais Etnas vulkāns, kas ir Eiropas aktīvākais[nepieciešama atsauce] un lielākais vulkāns.

Sala jau vairāk nekā 2 tūkstošus gadu ir pazīstama ar tās lauksaimniecības produkciju, piemēram, apelsīniem, olīvām, olīveļļu, mandelēm, kā arī ar vīnogām un vīnu. Ennas un Kaltanisetas apgabali 19. gadsimtā kļuva par ievērojamu sēra ieguves reģionu, taču kopš 1950. gadiem tā nozīme ir mazinājusies.

Administratīvi Sicīlija sīkāk iedalās 9 provincēs: Agridžento, Ennas, Kaltanisetas, Katānijas, Mesīnas, Palermo, Raguzas, Sirakūzu un Trapāni provinces.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]