Daoisms

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ķīniešu hieroglifs "dao" (burtiski "ceļš", taču praktiski ķīniešu filozofijā tā nozīme ir daudz abstraktāka)
Iņ un jan

Daoisms jeb taoisms ir reliģiski filozofiska uzskatu sistēma,[1] kuras pamatā ir Laodzi darbs "Daodedzin". Otrs svarīgākais daoisma darbs ir Džuandzi "Džuandzi". Nozīmīgs daoisma teksts ir arī "Idzin" ("Pārvērtību grāmata") ko izmanto zīlēšanai. Uzskata, ka daoisms izveidojās IV-III gs. p.m.ē. Līdzās konfūcismam daoisms ir viena no divām lielajām Ķīnas tautas filozofiskajām tradīcijām.

Daoisma pamatjēdziens ir "dao", ko bieži tulko kā "ceļš", lai arī šis jēdziens principā ir nedefinējams un netulkojams. Daoismā dao ir kosmiskās kārtības avots un princips, dzīvības spēka plūdums.

Daoisma rituāli sāka veidoties apmēram II gs., ap III gs. daoisti sāka arī pielūgt dievus. Līdz ar IV gs. sākumu Ķīnā saasinājās konflikts starp daoisma un mahājānas budisma piekritējiem, lai arī viņu uzskati būtībā bija visai līdzīgi - šo abu grupu pārstāvji pat viens otru vajāja, taču ar laiku daļēji apvienojās.

Daoismam izplatoties Ķīnā, tas sajaucās ar senākiem uzskatiem — ticībai pieciem elementiem, senču gariem, alķīmijai, burvestībām. Daoisms pats ietekmēja dzenbudismu.[2] Pēc kāda laika atsevišķas daoisma, budisma un konfūciānisma daļas sajaucās, izveidojot neokonfūciānismu. Ķīniešu medicīnas saknes ir daoistiskajā domāšanā, tāpat arī ķīniešu cīņas māksla (piemēram, iņ un jan princips). Austrumu Haņu dinastijas laikā izveidojās organizēts daoisms ar baznīcām, kam bija noteiktas "dievības", kā Laodzi, "Dzeltenais imperators", "Smaragda imperators" utt.

Daoisms pievēršas dabai un pašam cilvēkam, viņa iekšējai pasaulei, pareizas attieksmes veidošanai pret visu apkārtējo. Patiesajam cilvēkam jāprot ar izpratni dzirdēt, viņam ir jābūt piemīlīgam(siltam), godīgam, atklātam, nopietnam. Šaubu gadījumā jāprasa padoms citiem, vienmēr jādomā par taisnīgumu. Šāds cilvēks godā debesu gribu, ievērojamas personas un gudro izteikumus. Viņš pats sevi attīsta, lai dotu visiem cilvēkiem mieru, drošību, kārtību. Naidu tāds atmaksā ar taisnīgumu un netikumību ar tikumību. Svarīga ir darba mīlestība, rakstura noteiktība un jūtīga sirdsapziņa. Jāprot labas manieres un pieklājīga izturēšanās.

Daoisma pamatjēdzieni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dao (burtiski tulkojot, nozīmē "ceļš"). Augstākā realitāte. Visuma kārtību noteicošais princips, veids kā dzīvot harmonijā ar visumu.
  • De. Tikums, spēks, cilvēka personas garīgā pievilcība.
  • Vuvei. Darbība bez darbības, pasivitāte. Daoisma morālo mācību pamatā ir dabas nepiespiestība, vieglums, tas jāatdarina arī cilvēkiem.
  • Valdīšana neiejaucoties. Politiskajā sfērā pielietota darbība bez darbības.
  • Iņ un jan. Senie aktivitātes un pasivitātes principi. Jan apzīmē aktīvo un vīrišķo enerģiju, bet - pasīvo un sievišķo. Debesis ir aktīvas, zeme - pasīva.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vitality Energy Spirit, A Taoist Sourcebook, translated by Thomas Cleary, ISBN 0-87773-519-0
  2. Zen Essence, translated by Thomas Cleary, ISBN 0-87773-498-4