Diskusija:Niedras valdība
Būtu jāpārdēvē par Niedras x. Ministru kabinets, pēc analoģijas ar citiem rakstiem (piem. Godmaņa Ministru kabinets). --SpeedKing (runāt) 14:21, 16 septembrī, 2008 (UTC)
- Redz, problēmu saskatu apstāklī, ka bija Latvijas Pagaidu valdība, un tikai pēc Satversmes sapulces vēlēšanām un Saeimas izveidošanas parādījās Latvijas valdība. Tb es te prātuļoju par struktūru, lai tās abas nesajuktu vienā. --anonīms 14:25, 16 septembrī, 2008 (UTC)
- Forši būtu, ja kāds, kuram uzsista roka uz valdību un partiju aprakstīšanu, izdomātu kārtību starpkaru posma Latvijas politikai - kā nekā 2 juridiski dažādas valdības (pagaidu un pēc tam pastāvīgā), plus vēl virkne ministru kabinetu (ja nemaldos, tad skaitot no pirmās pēc pagaidu, līdz 1934. gada apvērsumam, viens otru nomainīja kādi 19 Ministru kabineti). Diemžēl tēmā orientējos vāji, tā kā negribētu te jaukties. --anonīms 14:48, 16 septembrī, 2008 (UTC)
- Es īsti neiebraucu - šī bija Latvijas Republikas, nevis zināma baltvācu veidojuma valdība? ~~Xil (saruna) 18:26, 16 septembrī, 2008 (UTC)
- Redziet, jaunkundz, vācbalti, krievi, ebreji, čigāni u.c. Latvijas teritorijā dzīvojošo tautību pārstāvji uz Latvijas Republikas dibināšanas brīdi bija tādi paši LR pilsoņi kā latvieši. Ja runājam par t.s. Niedras valdību, tad valsts jau nemainījās - tā bija un palika Latvijas Republika, - mainījās tikai valdība, tb Ministru kabinets. Nu līdzīgi kā 1934. gadā, kad apvērsuma ceļā tika mainīta valdība, bet ne jau valsts. --anonīms 18:34, 16 septembrī, 2008 (UTC)
- Cik es atceros no tā ko skolā mācīja Niedra vadīja baltvāciem un vāciem draudzīgu veidojumu ko sauca Baltijas hercogiste, nevis LR pagaidu valdību. Ja tu saki, ka kādā brīdī bija vēl lielāks sviests un pastāvēja ne tikai trīs valstis, kas pretendēja uz vienu teritoriju, bet arī divas valsības vienā no šīm valstīm izskaidro to rakstā nedaudz plašāk, lai ne tikai vēsturnieki, bet arī cilvēki ar skolā apgūtām standarta zināšanām saprot kas notiek. Vai raksta nosaukumu tādā gadījumā nevar mainīt uz Niedras pagaidu valdība (ienīstu iekavas - esmu svēti pārliecināta, ka neviens normāls cilvēks rakstus, kuru nosaukumos ir iekavas, caur meklētāju nevar atrast ;) ) ~~Xil (saruna) 20:42, 16 septembrī, 2008 (UTC)
- Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918. gadā, bet šī valdība - 1919. Skolā vēsturē daudzkārt vienkāršo lietas, - skolēni mazāk domā, kas labi. :) --Feens 20:59, 16 septembrī, 2008 (UTC)
- Nē, ok, skolā māca par Brīvības cīņām nevis politiskajām spēlītēm un kurā brīdī kas kā saucās :) es tikai gribēju noskaidrot lietas būtību. Kā būs ar iekavu iznīdēšanu ? Nevienam vairs par to runāt negribās ? ~~Xil (saruna) 21:22, 16 septembrī, 2008 (UTC)
- Te mums smaga tēma un putra liela tīri strukturāli un definīciju ziņā, jo valsts izveidošanas posms šausmīgi ideoloģizēts (kas gluži dabiski). Definīcija par Niedras valdību kā tādu vācu okupācijas pašpārvaldi radās Ulmaņa laikā tīri kā politisks pasūtījums (tāpat kā padomju laikā skolās mācīja, ka Latvijas Pagaidu valdība bijusi britu marionešu režīms). Tāpat dalījums "vāciešos" un "latviešos" (kaut vācbaltieši un latvieši bija gan vienā, gan otrā pusē, savukārt Stučkas režīms vispār bija aš ultranacionālisti, jo vācbaltiešus šāva nost tikai pēc mājās lietotās valodas pazīmes). Vēsturnieki pēdējos 15 gadus pamatā velta visus spēkus notikumiem ap un pēc 1940. gada, jo tie politiski aktuālāki, un praktiski neviens (varbūt izņemot Krēsliņu, Klišānu un Jēkabsonu un vēl kādu) gadsimta sākumam uzmanību nepievērš. Visi zina, ka lielākā daļa to notikumu ir politiski angažēti mīti, bet nevienam nav laika un vēlmes to pārvētīšanai ķerties klāt. Es savukārt tēmā nu tā ne visai orientējos, taču vēlējos sakārtot tikai faktoloģiskā secībā, iztiekot bez vienas vai otras puses gānīšanas, neglorificējot un iztiekot bez īpašas apoloģētikas, tb ievērot vēsu neitralitāti (cik nu tas iespējams).
- Par iekavām runājot - gluži vienkārši nevarēju izdomāt, kā lai to nosauc citādi. Gan Ulmaņa kabinets bija Latvijas Pagaidu valdība, gan Niedras kabinets, ko uzskatāmi redzam tā laika presē un dokumentos (tas, ka šie viens otru necieta ne acu galā un uzskatīja par neleģitīmu, tas ir cits stāsts, jo abiem visnotaļ pamatoti argumenti). Ja rakstitu "Niedras valdība", tad līdzvērtīgi jāliek "Ulmaņa valdība", un pazūd tas, ka abas de iure bija Latvijas Pagaidu valdība. Tāpēc ieminējos iepriekš, ka varbūt kādam, kurš roku uzšāvis veidojot politisko struktūru šķirkļus un ķēdes, būtu labāks variants. Ja Tev padomā labāks variants - uz priekšu!, - galu galā mums te kopīgs mērķis izveidot korektu enciklopēdisko uzziņu vietni. --anonīms 05:33, 17 septembrī, 2008 (UTC)
- Varbūt saucam vienkārši A. Niedras valdība, ja nepatīk iekavas (kaut gan iekavu jautajumu var atrisināt arī ar pāradresācijas palīdzību)? Vienalga man patīk, kā mūsdienu skolas vēstures grāmatās, ko esmu lasījis, baigi līferē un raksta, ka tie baloži un zemitāni karoja pret boļševikiem, pēc iespējas noklusējot, ka tie "boļševiki" ir tie paši latviešu strēlnieki un ka vislatviskākā valdība bija Raiņa drauga Stučkas vadītā. :) --Feens 08:27, 17 septembrī, 2008 (UTC)
- Hmm... Tā kā agri vai vēlu kādam būs jāveido šķirkli par Ulmaņa valdību kā tādu, tad varbūt prātīgāk būtu A.Niedras vadītā Pagaidu valdība un K.Ulmaņa vadītā Pagaidu valdība? Pagari jau tie nosaukumi, tak kaut kā jāsaista ar faktu, ka Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas valdība pēc Satversmes pieņemšanas un vispārējām vēlēšanām juridiskā un leģitimitātes ziņā atšķiras (Pagaidu valdība bija pašpasludināta, savukārt valdība bija ievēlēta). --anonīms 08:48, 17 septembrī, 2008 (UTC)
- vai nav viegāk izveidot nosacītu nozīmju atdalīšanas lapu kur būtu īsi aprakstīts tā laika murgs ar 3 valdībām utt. Tad attiecīgi cilvēkam, kuru tas interesē būtu iespēja viena lapā izlasīt tās atšķirības nevis lēkāt pa 3 lapām kuru nosaukumi ir (diemžēl) diezgan gari un neizteiksmīgi. --Krishjaanis 08:51, 17 septembrī, 2008 (UTC)
- Putra tur ir, jo katrs sevi uzskatija par visleģitīmāko (un katram pamatota argumentācija (Niedram, ka Tautas Padome pārstāvēja tikai domubiedru grupu, nevis visu sabiedrību, bet Ulmanim, ka Niedra pārāk atkarīgs no vācu faktora). Vienkāršāk, šķiet, būs uztaisīt Latvijas Pagaidu valdība, kurā secībā visi Ministru kabineti? --anonīms 09:14, 17 septembrī, 2008 (UTC)
- Es jau teicu, ka var veidot pēc analoģijas ar citiem ralkstiem piekabinot vārdiņu "pagaidu" - Niedras pagaidu valdība. Domāju, ka šeit ērtāk būtu vienoties par citu nosaukumu nevis izlīdzēties ar pāradresāciju vai nozīmju atdalīšanu (kāds būtu tādas lapas nosaukums ?) ~~Xil (saruna) 18:05, 17 septembrī, 2008 (UTC)
- Palūkoju mājās grāmatplauktos - visur literatūrā tomēr lieto vienkārši "Niedras valdība". Pakonsultējos ar paziņām Valsts Vēstures arhīvā (A.Bambalu) - atbilde, ka historiogrāfijā vispārpieņemtā koncepcija ir, ka Niedras valdība bijis nelikumīgs veidojums, un Latvijas Pagaidu valdība bez pārtraukuma bijis Ulmaņa kabinets (tam gan nepiekrīt Puriņš Ā., un vēl vairāki vēsturnieki, taču šīs diskusijas attiecas uz vēstures kā zinātnes sfēru, nevis vispārpieņemtajām definīcijām, kuras domātas tautai, tb enciklopēdijām, mācību grāmatām utt.). Vienīgais, neesmu paskatījies, kā tā tiek apzīmēta izdevumā "Latvijas brīvības cīņu enciklopēdija" (R.,1998.), jo tās man nav. Domāju, varētu nomainīt nosaukumu uz "Niedras valdība", tb tās iekavas nost. --anonīms 09:12, 18 septembrī, 2008 (UTC)
- vai nav viegāk izveidot nosacītu nozīmju atdalīšanas lapu kur būtu īsi aprakstīts tā laika murgs ar 3 valdībām utt. Tad attiecīgi cilvēkam, kuru tas interesē būtu iespēja viena lapā izlasīt tās atšķirības nevis lēkāt pa 3 lapām kuru nosaukumi ir (diemžēl) diezgan gari un neizteiksmīgi. --Krishjaanis 08:51, 17 septembrī, 2008 (UTC)
- Hmm... Tā kā agri vai vēlu kādam būs jāveido šķirkli par Ulmaņa valdību kā tādu, tad varbūt prātīgāk būtu A.Niedras vadītā Pagaidu valdība un K.Ulmaņa vadītā Pagaidu valdība? Pagari jau tie nosaukumi, tak kaut kā jāsaista ar faktu, ka Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas valdība pēc Satversmes pieņemšanas un vispārējām vēlēšanām juridiskā un leģitimitātes ziņā atšķiras (Pagaidu valdība bija pašpasludināta, savukārt valdība bija ievēlēta). --anonīms 08:48, 17 septembrī, 2008 (UTC)
- Varbūt saucam vienkārši A. Niedras valdība, ja nepatīk iekavas (kaut gan iekavu jautajumu var atrisināt arī ar pāradresācijas palīdzību)? Vienalga man patīk, kā mūsdienu skolas vēstures grāmatās, ko esmu lasījis, baigi līferē un raksta, ka tie baloži un zemitāni karoja pret boļševikiem, pēc iespējas noklusējot, ka tie "boļševiki" ir tie paši latviešu strēlnieki un ka vislatviskākā valdība bija Raiņa drauga Stučkas vadītā. :) --Feens 08:27, 17 septembrī, 2008 (UTC)
- Te mums smaga tēma un putra liela tīri strukturāli un definīciju ziņā, jo valsts izveidošanas posms šausmīgi ideoloģizēts (kas gluži dabiski). Definīcija par Niedras valdību kā tādu vācu okupācijas pašpārvaldi radās Ulmaņa laikā tīri kā politisks pasūtījums (tāpat kā padomju laikā skolās mācīja, ka Latvijas Pagaidu valdība bijusi britu marionešu režīms). Tāpat dalījums "vāciešos" un "latviešos" (kaut vācbaltieši un latvieši bija gan vienā, gan otrā pusē, savukārt Stučkas režīms vispār bija aš ultranacionālisti, jo vācbaltiešus šāva nost tikai pēc mājās lietotās valodas pazīmes). Vēsturnieki pēdējos 15 gadus pamatā velta visus spēkus notikumiem ap un pēc 1940. gada, jo tie politiski aktuālāki, un praktiski neviens (varbūt izņemot Krēsliņu, Klišānu un Jēkabsonu un vēl kādu) gadsimta sākumam uzmanību nepievērš. Visi zina, ka lielākā daļa to notikumu ir politiski angažēti mīti, bet nevienam nav laika un vēlmes to pārvētīšanai ķerties klāt. Es savukārt tēmā nu tā ne visai orientējos, taču vēlējos sakārtot tikai faktoloģiskā secībā, iztiekot bez vienas vai otras puses gānīšanas, neglorificējot un iztiekot bez īpašas apoloģētikas, tb ievērot vēsu neitralitāti (cik nu tas iespējams).
- Nē, ok, skolā māca par Brīvības cīņām nevis politiskajām spēlītēm un kurā brīdī kas kā saucās :) es tikai gribēju noskaidrot lietas būtību. Kā būs ar iekavu iznīdēšanu ? Nevienam vairs par to runāt negribās ? ~~Xil (saruna) 21:22, 16 septembrī, 2008 (UTC)
- Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918. gadā, bet šī valdība - 1919. Skolā vēsturē daudzkārt vienkāršo lietas, - skolēni mazāk domā, kas labi. :) --Feens 20:59, 16 septembrī, 2008 (UTC)
- Cik es atceros no tā ko skolā mācīja Niedra vadīja baltvāciem un vāciem draudzīgu veidojumu ko sauca Baltijas hercogiste, nevis LR pagaidu valdību. Ja tu saki, ka kādā brīdī bija vēl lielāks sviests un pastāvēja ne tikai trīs valstis, kas pretendēja uz vienu teritoriju, bet arī divas valsības vienā no šīm valstīm izskaidro to rakstā nedaudz plašāk, lai ne tikai vēsturnieki, bet arī cilvēki ar skolā apgūtām standarta zināšanām saprot kas notiek. Vai raksta nosaukumu tādā gadījumā nevar mainīt uz Niedras pagaidu valdība (ienīstu iekavas - esmu svēti pārliecināta, ka neviens normāls cilvēks rakstus, kuru nosaukumos ir iekavas, caur meklētāju nevar atrast ;) ) ~~Xil (saruna) 20:42, 16 septembrī, 2008 (UTC)
- Redziet, jaunkundz, vācbalti, krievi, ebreji, čigāni u.c. Latvijas teritorijā dzīvojošo tautību pārstāvji uz Latvijas Republikas dibināšanas brīdi bija tādi paši LR pilsoņi kā latvieši. Ja runājam par t.s. Niedras valdību, tad valsts jau nemainījās - tā bija un palika Latvijas Republika, - mainījās tikai valdība, tb Ministru kabinets. Nu līdzīgi kā 1934. gadā, kad apvērsuma ceļā tika mainīta valdība, bet ne jau valsts. --anonīms 18:34, 16 septembrī, 2008 (UTC)
- Es īsti neiebraucu - šī bija Latvijas Republikas, nevis zināma baltvācu veidojuma valdība? ~~Xil (saruna) 18:26, 16 septembrī, 2008 (UTC)
Karstkalns[labot pirmkodu]
Vai šīs valdības Andrejs Krastkalns ir TAS Andrejs Krastkalns? --Feens 15:24, 16 septembrī, 2008 (UTC)Ir, atvainojos. A ko tad šo netiesāja? --Feens 15:26, 16 septembrī, 2008 (UTC)
- Da jods viņu zina. :) Nudien neorientējos tēma, tikai nejauši, kārtojot vienotā struktūrā sadaļas par Latvijas armiju, pamanīju, ka jāuztaisa aizmetni par Niedras valdību, jo tā aš kā Lieldienu zaķis - visi piemin, neviens īsti nezina, kas tas ir. Man radies iespaids, ka Niedras prāva bija visai personiski motivēta un konkrēti pret viņu vērsta, jo pārējie viņa valdības locekļi dzīvoja mierīgi un neviena netraucēti, piemēram Gulbenes slimnīcas direktors no 1930.līdz 1938. gadam Teodors Vankins (1873. - 1947.) u.c. --anonīms 17:24, 16 septembrī, 2008 (UTC)
- Vai kaut kur būtu pieejams saraksts ar ministru kabinetiem pirmskara Latvijā? --SpeedKing (runāt) 18:10, 16 septembrī, 2008 (UTC)
- Noteikti ir, taču neesmu interesējies. Man šķiet, jālūko LR statistikas pārskatos, kas gana regulāri tika izdoti līdz pat 1940. gadam. --anonīms 18:34, 16 septembrī, 2008 (UTC)
- Par LR - ir. Sarežģītāk ir atrast LSPR, LPSR valdību locekļu sarakstus.Aleksandrs Kuzmins 19:52, 16 septembrī, 2008 (UTC)
- Jā neesmu sastapis kaut kur aprakstītu LPSR valdības sastāvu. Šeit toties ir labs "pilnās" vēstures saraksts. --Feens 20:25, 16 septembrī, 2008 (UTC)
- tTajā laikā taču bija galīgi vienalga kas un kadu amatu ieņem - tāpat tika pildītas visas pavēles - kas nepildīja "partijas uzdevumu" uzreiz bija dzimtenes nodevējs. Nedomāju, ka kādam bija interesanti uzglabāt tā leļļu teātra dalībnieku sarakstu. --Krishjaanis 20:31, 16 septembrī, 2008 (UTC)
- Jādomā, ka tās valdības tomēr laida pie teikšanas dažos vietēja mēroga jautājumos - uzturēt viņus, ja viņi neko nedarīja, pēc okupācijas varas nostiprināšanas nebūtu nekādas jēgas un tie tur Maskavā jau arī nespētu visu tik labi pārskatīt bez vietējo asistēšanas. ~~Xil (saruna) 20:57, 16 septembrī, 2008 (UTC)
- Tiešām, priekš kam par kaut kādu Berklavu vai Krūmiņu zināt, tāpat marionetes. :) --Feens 20:59, 16 septembrī, 2008 (UTC)
- Tu gribēji teikt ka viņi bija patiesi nelaimīgie cilvēki, kas vakaros pieraudāja spilvenus par savu ļauno likteni, kurš nostādījis viņus tik šausmīgās pozīcijās? --Krishjaanis 06:12, 17 septembrī, 2008 (UTC)
- Par spilveniem neko nezinu, bet šiem bija mazliet cits skatījums uz Latviju, nekā Maskavas šefiem, tāpēc saukt viņus par marionetēm nav nekāda pamata. --Feens 08:55, 17 septembrī, 2008 (UTC)
- Es domāju ka tajā laikā katram bija cits skatījums uz Latviju, kas protams atšķīrās no ģedu viedokļa Maskavā. Jautājums ir tik tāds - vai no tā bija kāds labums? Un neuzskatīt tā laika augstas amatpersonas par nekontrolējamām ir mazliet muļķīgi. Tie tīkli bija tā sapīti, lai vajadzības gadījumā izčakarētu jebkuru dzīvi un pārējos gadus varētu pavadīt aiz Ziemeļu loka sargājot zekus vai kādu vientuļu tālo ziemeļu bāku. --Krishjaanis 08:58, 17 septembrī, 2008 (UTC)
- Nu bet Berklavs jau arī tika aizsūtīts un Krūmiņš sēdēja savā Dabas muzejā jeb kur tur. Vienalga arī tolaik bija politiskā dzīve, gan nepubliska un zem komunisma saukļiem. Un tas tieši ietekmēja Latviju, arī to, kāpēc tā šodien ir tāda kāda tā ir. Piemēram Lietuvas PSR kompartijas šefs bija Šņečkus, kura dēļ iebraucēju krievu Lietuvā tagad ir 10%, ir autostrādes cauri visai valstij, bet visādas sūdu rūpnīcas (nafta un atomstacija) - nomalēs pie Latvijas robežas. Toties Latvijā bija Pelše, kurš Jāņus aizliedza, toties uztaisīja karjeru Maskavā. Un katra tā persona pati par sevi savā ziņā ir interesanta. --Feens 09:32, 17 septembrī, 2008 (UTC)
- Protams ka interesanti - ja vēlies vari savākt šeit kopotus rakstus ar visām tām tā laika stulbībām. --Krishjaanis 09:37, 17 septembrī, 2008 (UTC)
- Nu bet Berklavs jau arī tika aizsūtīts un Krūmiņš sēdēja savā Dabas muzejā jeb kur tur. Vienalga arī tolaik bija politiskā dzīve, gan nepubliska un zem komunisma saukļiem. Un tas tieši ietekmēja Latviju, arī to, kāpēc tā šodien ir tāda kāda tā ir. Piemēram Lietuvas PSR kompartijas šefs bija Šņečkus, kura dēļ iebraucēju krievu Lietuvā tagad ir 10%, ir autostrādes cauri visai valstij, bet visādas sūdu rūpnīcas (nafta un atomstacija) - nomalēs pie Latvijas robežas. Toties Latvijā bija Pelše, kurš Jāņus aizliedza, toties uztaisīja karjeru Maskavā. Un katra tā persona pati par sevi savā ziņā ir interesanta. --Feens 09:32, 17 septembrī, 2008 (UTC)
- Es domāju ka tajā laikā katram bija cits skatījums uz Latviju, kas protams atšķīrās no ģedu viedokļa Maskavā. Jautājums ir tik tāds - vai no tā bija kāds labums? Un neuzskatīt tā laika augstas amatpersonas par nekontrolējamām ir mazliet muļķīgi. Tie tīkli bija tā sapīti, lai vajadzības gadījumā izčakarētu jebkuru dzīvi un pārējos gadus varētu pavadīt aiz Ziemeļu loka sargājot zekus vai kādu vientuļu tālo ziemeļu bāku. --Krishjaanis 08:58, 17 septembrī, 2008 (UTC)
- Par spilveniem neko nezinu, bet šiem bija mazliet cits skatījums uz Latviju, nekā Maskavas šefiem, tāpēc saukt viņus par marionetēm nav nekāda pamata. --Feens 08:55, 17 septembrī, 2008 (UTC)
- Tu gribēji teikt ka viņi bija patiesi nelaimīgie cilvēki, kas vakaros pieraudāja spilvenus par savu ļauno likteni, kurš nostādījis viņus tik šausmīgās pozīcijās? --Krishjaanis 06:12, 17 septembrī, 2008 (UTC)
- Tiešām, priekš kam par kaut kādu Berklavu vai Krūmiņu zināt, tāpat marionetes. :) --Feens 20:59, 16 septembrī, 2008 (UTC)
- Jādomā, ka tās valdības tomēr laida pie teikšanas dažos vietēja mēroga jautājumos - uzturēt viņus, ja viņi neko nedarīja, pēc okupācijas varas nostiprināšanas nebūtu nekādas jēgas un tie tur Maskavā jau arī nespētu visu tik labi pārskatīt bez vietējo asistēšanas. ~~Xil (saruna) 20:57, 16 septembrī, 2008 (UTC)
- tTajā laikā taču bija galīgi vienalga kas un kadu amatu ieņem - tāpat tika pildītas visas pavēles - kas nepildīja "partijas uzdevumu" uzreiz bija dzimtenes nodevējs. Nedomāju, ka kādam bija interesanti uzglabāt tā leļļu teātra dalībnieku sarakstu. --Krishjaanis 20:31, 16 septembrī, 2008 (UTC)
- Paldies, vēlāk ievietošu veidnē un varbūt, kad būs brīvāks brīdis, izveidošu rakstus. --SpeedKing (runāt) 11:21, 17 septembrī, 2008 (UTC)
- Jā neesmu sastapis kaut kur aprakstītu LPSR valdības sastāvu. Šeit toties ir labs "pilnās" vēstures saraksts. --Feens 20:25, 16 septembrī, 2008 (UTC)
- Vai kaut kur būtu pieejams saraksts ar ministru kabinetiem pirmskara Latvijā? --SpeedKing (runāt) 18:10, 16 septembrī, 2008 (UTC)
- Protams, veca diskusija, bet praktiski pret visiem niedristiem (pietiekoši daudz tādu bija) ierosināja tiesvedības, bet tikai dažus notiesāja, tomēr pat tādus uzreiz amnestēja. --Zemgalietis (diskusija) 18:07, 8 aprīlī, 2015 (EEST)