Latvijas Pagaidu valdība
Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918. gada 18. novembra līdz 1920. gada 11. jūnijam. Pagaidu valdībai bija Latvijas Tautas padomes dotas pilnvaras vadīt valsti līdz Satversmes sapulces sasaukšanai. Tikai pēc Latvijas Brīvības cīņu noslēguma bija iespējams izveidot vispārējās vēlēšanās ievēlētu Latvijas valdību.
Kārļa Ulmaņa pirmais Ministru kabinets (19.11.1918. — 13.07.1919.) [izmainīt šo sadaļu]
Rīgā 1918. gada 17. novembra vakarā Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases telpās tagadējā Kr. Barona ielā tika nodibināta Tautas padome, kas 1918. gada 18. novembrī Rīgas pilsētas teātra telpās (tagad Nacionālais teātris) proklamēja Latvijas valsti un apstiprināja tās Pagaidu valdības sastāvu. Par Pagaidu valdības pirmo Ministru prezidentu tika ievēlēts Zemnieku savienības izvirzītais kandidāts Kārlis Ulmanis.
- Ministru prezidents Kārlis Ulmanis
- Ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meirovics
- Iekšlietu ministrs Miķelis Valters
- Apsardzības ministrs Jānis Zālītis
- Finanšu ministrs Kārlis Puriņš
- Tieslietu ministrs Pēteris Juraševskis (līdz 14.03.1919.)
- Zemkopības ministrs Kārlis Ulmanis (līdz 20.12.1918.)
- Zemkopības ministrs Jānis Goldmanis (no 21.12.1918.)
- Satiksmes un darbu ministrs Teodors Hermanovskis
- Izglītības ministrs Kārlis Kasparsons
- Tirdzniecības un rūpniecības ministrs Spricis Paegle
- Apgādības ministrs Kārlis Ulmanis (līdz 16.03.1919.)
- Apgādības ministrs Jānis Blumbergs (no 17.03.1919.)
- Valsts kontrolieris Eduards fon Rozenbergs
Ar Tautas padomi nesaistītās Latvijas Pagaidu valdības (17.04.1919. — 26.07.1919.) [izmainīt šo sadaļu]
1919. gada 16. aprīļa puča rezultātā Liepājā Kārļa Ulmaņa vadītais Ministru kabinets tika gāzts. 21.aprīlī Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja (Die Baltische Deutsche Nationalaussshuß) Tautas padomei paziņoja, ka 16.aprīļa notikumi izdarīti pret tās gribu un kā vienīgo izeju tā redz militārās direktorijas nodibināšanu. Militārajā direktorijā bez puča vadītāja Hansa Manteifela bija paredzēts iekļaut arī krievu militāro vienību pārstāvi Anatolu Līvenu un Latviešu atsevišķās (Dienvidlatvijas) brigādes komandieri Jāni Balodi.
Oskara Borkovska Ministru kabinets (27.04.1919.-09.05.1919.) [izmainīt šo sadaļu]
Latvijas Pagaidu valdības latviešu karavīru komandieris pulkvedis Balodis kategoriski atsacījās no piedalīšanās militārā direktorijā un pēc Liepājas gubernatora un vācu brīvprātīgo karaspēka komandiera ģenerāļa Rīdigera fon der Golca iniciatīvas 27. aprīlī tika izveidota jauna Latvijas Pagaidu valdība prokurora Oskara Borkovska vadībā. Tajā cerēja iesaistīt arī ministrus no Ulmaņa pagaidu valdības un uzsāka sarunas ar mācītāju Andrievu Niedru par valdības pārņemšanu. Valdības ministru prezidenta pienākumu izpildītājs bija Oskars Borkovskis un tajā tika uzaicināti piedalīties seši ministri no latviešu, vācbaltiešu un ebreju partijām.[1]
- Ministru prezidenta v.i. Oskars Borkovskis (Oskar Borkowsky)
- Ārlietu ministrs Heinrihs fon Brimmers (Heinrich Karl Ludwig von Brümmer)
- Tieslietu ministrs Pauls Sokolovskis
- Zemkopības ministrs Krišjānis Sleinis
- Bruņojuma (apgādes) ministrs Juris Seskovs (Georg Seskow)
- Satiksmes un darba ministrs K. Burkēvics
- Tautas apgaismošanas ministrs Jūlijs Kupčs
- Tirdzniecības ministrs Valters Iršiks
- Valsts kontrolieris Jānis Arājs (Fr. Alberts)[2]
Iekšlietu ministra kandidāti bija Hanss Manteifels (Hans von Manteuffel), Pauls Sokolovskis (Paul Sokolowsky) vai Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna (Friedrich Samson von Himmelstjerna). Kara ministra pienākumus reāli pildīja Rīdigers fon der Golcs (Rüdiger von der Goltz).
Andrieva Niedras Ministru kabinets (10.05.1919. — 26.07.1919.) [izmainīt šo sadaļu]
9. maijā Borkovska valdība atkāpās un pie varas nāca Niedras valdība:
- Ministru prezidents Andrievs Niedra
- Ārlietu ministra v. i. Heinrihs fon Brimmers (tika iecelts Zigfrīds Anna Meierovics, taču viņš atteicās no posteņa)
- Iekšlietu ministrs Oskars Borkovskis (vēlāk amatu apvienošanas kārtībā A.Niedra)
- Kara ministrs Teodors Vankins (ministra biedrs Georgs Viktors Ernests fon Taube)
- Finansu ministrs Juris Seskovs (vēlāk Eižens Švarcs)
- Tieslietu ministrs Pauls Sokolovskis
- Zemkopības ministra vietas izpildītājs Krišjānis Sleinis (vēlāk Jānis Ansbergs)
- Satiksmes ministrs Heinrihs fon Brimmers (vēlāk J. Liepiņš)
- Ceļu ministrs K. Burkēvics
- Tautas apgaismošanas ministrs izpildītājs Jūlijs Kupčs
- Tirdzniecības ministrs Jānis (Ivans) Šmits
- Pārtikas (apgādes) ministra v. i. Andrejs Krastkalns
- Valsts darbu ministrs J.Kampe
- Valsts kontrolieris Heinrihs fon Brimmers (iecelts vēlāk)
27. jūnijā, pēc t.s. Cēsu kaujām varu atkal pārņēma K.Ulmaņa vadītais Ministru kabinets, kurš šo laiku bija pavadījis Lielbritānijas un Francijas kara eskadras apsargāts uz tvaikoņa "Saratov" Liepājas reidā.
Kārļa Ulmaņa otrais Ministru kabinets (14.07.1919. — 08.12.1919.) [izmainīt šo sadaļu]
- Ministru prezidents un apgādības ministrs Kārlis Ulmanis
- Ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meirovics
- Iekšlietu ministrs Miķelis Valters (līdz 31.08.1919); Alfrēds Birznieks (no 01.09.1919.)
- Apsardzības ministrs Dāvids Sīmonsons (līdz 10.09.1919.); Kārlis Ulmanis (no 11.09.1919.)
- Finanšu ministrs Roberts Erhards
- Tieslietu ministrs Edvins Magnuss
- Zemkopības ministrs Kārlis Ulmanis (līdz 04.09.1919.) Augusts Kalniņš (no 05.09.1919.)
- Satiksmes un darbu ministrs Teodors Hermanovskis
- Izglītības ministrs Kārlis Kasparsons
- Tirdzniecības un rūpniecības ministrs Jānis Zēbergs
- Valsts kontrolieris Pauls Mincs
Kārļa Ulmaņa trešais Ministru kabinets (09.12.1919. — 11.06.1920.) [izmainīt šo sadaļu]
- Ministru prezidents un apsardzības ministrs Kārlis Ulmanis
- Ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meirovics
- Iekšlietu ministrs Arveds Bergs
- Finanšu ministrs Roberts Erhards (līdz 14.03.1920.) Kārlis Puriņš (no 15.03.1920.)
- Tieslietu ministrs Kārlis Pauļuks
- Zemkopības ministrs Augusts Kalniņš
- Satiksmes un darbu ministrs Teodors Hermanovskis
- Izglītības ministrs Kārlis Kasparsons
- Tirdzniecības un rūpniecības ministrs Kārlis Bušs
- Apgādības ministrs Jānis Blumbergs
- Valsts kontrolieris Pauls Mincs
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ IX. Liepājas posms. No: Bruno Kalniņš. "Vēl cīņa nav galā…", Stokholma, 1983.
- ↑ Edgars Andersons. "Latvijas vēsture 1914-1920." Daugava, Stokholma, 1967.
Literatūra [izmainīt šo sadaļu]
- Blūzma V. Kad īsti Latvija kļuva par valsti. // Latvijas vēsture. 1991.
- Blūzma V. Tiesiskas valsts pirmsākumi Latvijā. // Latvijas vēsture. 1998. 3(31) 20.-24.lpp.; 4(32) 6.-14.lpp.; 1999. 1(33) 46.-54.lpp.
- Dišlers K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. - Rīga: A.Gulbis, 1930. 65.-73.lpp.
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
- 1918. gada 17. novembris — Izveido Tautas padomi, kura ievēlēs pirmo Latvijas Pagaidu valdību
- Latvijas Pagaidu valdības sēdes protokols par stāvokli pēc Rīgas krišanas. (1919. gada 7. janvārī, Liepājā)
- Pagaidu valdības dokumenti — historia.lv
- LRMK - Ministru kabineta vēsture
|
||||||||