Drang nach Osten

Vikipēdijas lapa

Drang nach Osten ir teiciens (klišeja), kas parādījās 19. gadsimta vidū un tika lietots nacionālistu diskursā tā otrajā pusē. Termins tika lietots 19. gadsimtā ķeizara Vācijā un vēlāk nacistu propagandā, lai apzīmētu Vācijas ekspansiju uz austrumiem, uzsverot vācu kolonizācijas stratēģisko nozīmi austrumos, lai paplašinātu vācu "dzīves telpu", konkurējot ar citām tautām, galvenokārt ar krieviem.

Šim teicienam bija liela ideoloģiska nozīme Pirmā pasaules kara laikā, kad to plaši lietoja Tomāšs Masariks un Romāns Dmovskis. No brīža, kad Hitlera Vācija uzbruka Padomju Savienībai (1941. gadā), to kritiski izmantoja padomju propaganda, un pēc tam to pārņēma vācu propaganda, pārvēršot to par saukli. Pēc Otrā pasaules kara Drang nach Osten bija viens no centrālajiem izteicieniem Austrumeiropas sociālistisko valstu historiogrāfijā, tostarp VDR. Turpretī Rietumvācijas historiogrāfijā tas netika lietots.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]