Ekibastuza

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ekibastuza
Екібастұз
Ekibastuzas GRES-2 elektrostacijas dūmeņi
Ekibastuzas GRES-2 elektrostacijas dūmeņi
Official seal of Ekibastuza
Emblēma
Ekibastuza
Red pog.png
Ekibastuza
Atrašanās vieta Kazahstānā
Koordinātas: 51°40′0″N 75°22′0″E / 51.66667, 75.36667
Valsts Karogs: Kazahstāna Kazahstāna
Apgabals Pavlodaras apgabals
Pirmoreiz minēta 1876
Dibināta 1948
Pilsētas tiesības 1957
Administrācija
 - Akims (mērs) Nurlans Nabijevs
Augstums vjl 347 m
Iedzīvotāji (2009)
 - kopā 125 012
Laika josla BTT (UTC+6)
Pasta indekss 141200
Tālruņu kods +7 71835
Mājaslapa: http://akim.ekibastuz.kz/

Ekibastuza (kazahu: Екібастұз) ir industriāla pilsēta Pavlodaras apgabalā, ziemeļaustrumu Kazahstānā. Tajā ir 125 012 iedzīvotāju (2009. gada dati). Tajā atrodas Ekibastuzas lidosta.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ekibastuzas vēsture sākas 19. gadsimtā, kad krievu tirgoņu sūtītais kazahs Kosims Pšenbajevs, kurš meklēja derīgo izrakteņu atradnes, atklāja akmeņogļu atradnes uz dienvidaustrumiem no Pavlodaras. Atrasto vietu viņš apzīmēja ar 2 lieliem sāls gabaliem. Šī iezīme deva vietai nosaukumu "Ekibastuz", kas kazahu valodā nozīmē "divi sāls gabali". Drīz pēc tam sākās atradņu komerciāla izmantošana. Atradnes vēlāk pārdeva britu uzņēmējam Urkvartam. Tika uzbūvēts dzelzceļa pievads un 1899. gadā izveidots ciemats ar šādu nosaukumu.

Krievijas revolūcijas un Pasaules karu laikā akmeņogļu ieguves apjomi samazinājās un ciemats tika pilnība pamests. 1948. gadā ieradās pirmā komanda 50 cilvēku sastāvā, kas uzsāka nākotnes pilsētas būvniecības darbus. Tika iezīmētas arī nākamo raktuvju robežas.

1954. gada decembrī no Ekibastuzas izbrauca pirmie dzelzceļa vagoni ar akmeņoglēm. Ar šo brīdi sākās Ekibastuzas industriālā attīstība. 1955. gada tika izrakta miljonā tonna ogļu.

Pilsētas tiesības Ekibastuzai tika piešķirtas 1957. gada 12. jūlijā ar Kazahijas PSR Augstākās Padomes prezidija lēmumu. Tobrīd pilsētas iedzīvotāju skaits bija ap 25 000.

Industrija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētas nomalē atrodas divas ogļu termoelektrostacijas: GRES-1 ar jaudu 4000 MW un GRES-2 ar 1000 MW jaudu. GRES-2 skurstenis ir garākais skurstenis pasaulē (419,7 metri).[1]

GRES-2 būve bija daļa no Ekibastuzas akmeņogļu raktuvju attīstības programmas, plānojot uzbūvēt četras TEC, katru ar jaudu 4000 MW (8 vienības x 500 MW). No 1991. līdz 1993. gadam tika uzbūvētas pirmās divas vienības. Trešās vienības būvi uzsāka 1990. gadā, bet vēlāk celtniecību apturēja.

Ekibastuzu un Kekšetau savieno elektrolīnija ar 1150 kV pārvades spriegumu.

Šodien Ekibastuzā atrodas pasaulē lielākās atklātās akmeņogļu raktuves un tas ir viens no perspektīvākajiem atklātajiem akmeņogļu reģioniem pasaulē. Tas satur vairāk kā 13 miljardu tonnu akmeņogļu 62 kvadrātkilometru platībā. Citiem vārdiem - 74 miljoni tonnu akmeņogļu uz kvadrātkilometru.

GULAG[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1920. līdz 1950. gadiem pilsētā atradās liela GULAG sistēmas darba nometne. Šajā nometnē sodu izcieta publicists Aleksandrs Solžeņicins.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Ekibastuza