1957. gads
Vikipēdijas raksts
(Pāradresēts no 1957)
| Gadsimti: | 19. gadsimts · 20. gadsimts · 21. gadsimts |
| Dekādes: | |
| Gadi: | 1954 1955 1956 - 1957 - 1958 1959 1960 |
| 1957. gada citi notikumi: |
| Latvija |
| Kosmonautika |
| 1957. gads citos kalendāros | |
| Gregora kalendārs | 1957 MCMLVII |
| Ab urbe condita | 2710 |
| Armēņu kalendārs | 1406 ԹՎ ՌՆԶ |
| Ķīniešu kalendārs | 4653 – 4654 丙申 – 丁酉 |
| Etiopu kalendārs | 1949 – 1950 |
| Ebreju kalendārs | 5717 – 5718 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2012 – 2013 |
| - Shaka Samvat | 1879 – 1880 |
| - Kali Yuga | 5058 – 5059 |
| Irānas kalendārs | 1335 – 1336 |
| Islāma kalendārs | 1377 – 1378 |
| Japāņu kalendārs | nezināms |
1957. (MCMLVII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.
Starptautiskais ģeofiziskais gads (1957. gada 1. jūlijs — 1958. gada 31. decembris)
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Notikumi
[izmainīt šo sadaļu] Janvāris
- 1. janvāris — Zārlande iekļāvās Vācijas Federatīvajā republikā (pēc Otrā Pasaules kara tā atradās Francijas pakļautībā).
- 3. janvāris — Hamilton Watch Company izlaida pirmo elektrisko pulksteni.
- 10. janvāris — Herolds Makmilmans kļuva par Apvienotās Karalistes premjerministru.
- 20. janvāris — Dvaits Eizenhauers tika ievēlēts par ASV prezidents uz otro termiņu.
- 22. janvāris — Izraēla atvilka savus spēkus no Sinajas pussalas (tā to iekaroja no Ēģipte kaujā 1956. gada 29. oktobrī).
[izmainīt šo sadaļu] Februāris
- 15. februāris — Andrejs Gromiko kļuva par PSRS ārlietu ministru.
[izmainīt šo sadaļu] Marts
- 6. marts — Apvienotās Karalistes kolonijas Zelta krasts un Britu Togolenda kļuva par neatkarīgu valsti Gana.
- 7. marts — ASV Kongress apstiprināja Eizenhauera doktrīnu.
- 8. marts — Ēģipte atvēra Suecas kanālu pēc Suecas krīzes.
- 14. marts — Indonēzijas prezidents Sukarno valstī izsludināja karastāvokli.
- 25. marts — ar Romas līgumu tika dibināta Eiropas Ekonomiskā kopiena, kas bija Eiropas Savienības priekštece.
[izmainīt šo sadaļu] Aprīlis
- 1. aprīlis — Bundesvērā tika iesaukti pirmie jauniesaucamie.
- 9. aprīlis — Ēģipte Suecas kanālu atvēra pilnvērtīgai kuģošanai.
- 12. aprīlis — Apvienotā karaliste paziņoja, ka Singapūra iegūs pašpārvaldi 1958. gada 1. janvārī.
[izmainīt šo sadaļu] Maijs
- 16. maijs — Pols-Anrī Spāks (Paul-Henri Spaak) kļuva par NATO ģenerālsekretāru.
[izmainīt šo sadaļu] Jūnijs
- 9. jūnijs — pirmoreiz tika sasniegta Broda smaile (8047 m), ko paveica austriešu ekspedīcija.
[izmainīt šo sadaļu] Jūlijs
- 25. jūlijs — Tunisija tika proklamēta par republiku, Habibs Burgiba kļuva pat Tunisijas pirmo prezidentu.
- 28. jūlijs — Maskavā sākās 6. Pasaules studentu un jaunatnes festivāls, pirmoreiz plašāk atverot PSRS ārvalstniekiem.
- 29. jūlijs — dibināta Starptautiskā atomenerģijas aģentūra.
[izmainīt šo sadaļu] Augusts
- 21. augusts:
- ASV prezidents Dvaits Eizenhauers paziņoja par kodolizmēģinājumu iesaldēšānu uz 2 gadiem.
- PSRS pirmais pasaulē sekmīgais starpkontinentālās ballistiskās raķetes R-7 starts. 26. augustā par to tika paziņots publiski.
- 31. augusts — Malajas Federācija pasludināja neatkarību no Apvienotās Karalistes; Tuanku Abduls Rahmans (Tuanku Abdul Rahman ibni Almarhum Tuanku Muhammad) kļuva par valsts pirmo vadītāju (vēlētu monarhu).
[izmainīt šo sadaļu] Septembris
- 4. septembris — Arkanzasas gubernators Orvils Faubuss pavēlēja ASV Nacionālajai gvardei nodrošināt Litlrokas devītnieka (deviņu afroamerikāņu) neiekļūšanu Litlrokas vidusskolā.
- 21. septembris — Olavs V kļuva par Norvēģijas karali pēc Hokona VII nāves.
- 24. septembris — ASV prezidents Dvaits Eizenhauers nosūtīja federālās armijas karavīrus uz Arkanzasu, lai nodrošinātu drošu nokļūšanu Litlrokas vidusskolā Litlrokas devītniekam. Prezidents pārņēma federālā kontrolē Arkanzasas Nacionālo gvardi.
[izmainīt šo sadaļu] Oktobris
- 4. oktobris — PSRS palaida orbītā pirmo Zemes mākslīgo pavadoni (Sputņik-1).
- 23. oktobris — Maroka sāka iebrukumu Ifni.
- 27. oktobris — Dželals Bajars (Celal Bayar) tika atkārtoti ievelēts par Turcijas prezidentu.
- 31. oktobris — Japānas uzņēmums Toyota sāka eksportēt savas automašīnas uz ASV.
[izmainīt šo sadaļu] Novembris
- 1. novembris — ASV tika atklāts Mekino tilts (Mackinac Bridge), kas bija garākais pakarināmais tilts uz to brīdi. Tas savieno Mičiganas divas pussalas
- 3. novembris — PSRS tika palalaists otrais pavadonis Sputņik-2, kurā atradās pirmais dzīvnieks, kas nonācis kosmosā — suns Laika.
- 13. novembris — Gordons Gūlds (Gordon Gould) izgudroja lāzeru.
[izmainīt šo sadaļu] Decembris
- 6. decembris — Vanguard TV3: pirmais ASV mēģinājums palaist Zemes mākslīgo pavadoni, Vanguard raķete uzsprāga starta laukumā.
- 20. decembris — pirmais Boeing 707 aviolainera lidojums.
[izmainīt šo sadaļu] Dzimuši
- 16. janvāris — Jurijs Andrejevs, Latvijas futbolists, treneris
- 22. janvāris — Žoržs Tikmers, Latvijas airētājs, sporta funkcionārs
- 10. marts — Osama bin Ladens, Sauda Arābijā dzimis arābu ekstrēmists (miris 2011.)
- 18. marts — Kristers Fuglesangs (Christer Fuglesang), Zviedrijas kosmonauts
- 29. marts — Maikls Formens (Michael Foreman), ASV kosmonauts
- 31. marts — Patriks Foresters (Patrick Graham Forrester), ASV kosmonauts
- 1. maijs — Kaspars Dimiters, latviešu mūziķis
- 6. aprīlis — Paolo Nespoli (Paolo Angelo Nespoli), Itālijas kosmonauts
- 22. aprīlis — Donalds Tusks (Donald Tusk), poļu politiķis
- 29. aprīlis — Daniels Dejs-Lūiss (Daniel Day-Lewis), britu aktieris
- 2. maijs — Dominiks Gorijs (Dominic Lee Pudwill Gorie), ASV kosmonauts
- 13. jūnijs — Rinats Dasajevs (Ринат Файзрахманович Дасаев), Krievijas tatāru futbolists
- 17. jūnijs — Uģis Prauliņš, latviešu komponists, mūziķis
- 19. jūnijs — Anna Linda (Anna Lindh), Zviedrijas politiķe (mirusi 2003.)
- 27. jūnijs — Georgijs Parvanovs (Георги Седефчов Първанов), Bulgārijas prezidents
- 13. jūlijs — Tjerī Butsēns (Thierry Marc Boutsen), Beļģijas autosportists
- 4. augusts — Valdis Valters, latviešu basketbolists, treneris
- 7. augusts — Aleksandrs Ditjatins (Александр Дитятин), krievu—padomju sporta vingrotājs
- 19. septembris — Ričards Linehens (Richard Michael Linnehan), ASV kosmonauts
- 7. oktobris — Maikls Smits (Michael W. Smith), ASV mūziķis
- 14. oktobris — Vladimirs Makarovs, Latvijas politiķis un vēsturnieks
- 21. oktobris — Volfgangs Keterle (Wolfgang Ketterle), vācu fiziķis
- 23. oktobris — Pols Kagame (Paul Kagame), Ruandas prezidents
- 3. novembris — Dolfs Lundgrens (Dolph Lundgren), zviedru kinoaktieris
- 4. decembris — Indulis Bērziņš, latviešu vēsturnieks, politiķis, diplomāts
- 19. decembris — Maikls Fosums (Michael E. Fossum) ASV kosmonauts
- 24. decembris — Hāmids Karzajs (Hamid Karzai), Afganistānas prezidents
[izmainīt šo sadaļu] Miruši
- 1. janvāris — Tija Banga, latviešu aktrise (dzimusi 1882.)
- 10. janvāris — Gabriela Mistrala (Gabriela Mistral), Čīles rakstniece (dzimusi 1889.)
- 1. februāris — Frīdrihs Pauluss (Friedrich Paulus), vācu feldmaršals (dzimis 1890.)
- 8. februāris — Valters Bote (Walther Bothe), vācu fiziķis (dzimis 1891.)
- 8. februāris — Džons fon Neimans (John von Neumann), Ungārijā dzimis matemātiķis (dzimis 1903.)
- 18. februāris — Henrijs Rasels (Henry Norris Russell), ASV astronoms (dzimis 1877.)
- 11. marts — Ričards Bērds (Richard Evelyn Byrd), ASV aviators, polārpētnieks (dzimis 1888.)
- 2. maijs — Džozefs Makartijs (Joseph Raymond McCarthy), ASV politiķis (dzimis 1908.)
- 4. maijs — Pēteris Voldemārs Pommers, latviešu virsnieks (dzimis 1894.)
- 21. jūnijs — Johaness Štarks (Johannes Stark), vācu fiziķis (dzimis 1874.)
- 26. jūnijs — Alfrēds Dēblins (Alfred Döblin), vācu rakstnieks (dzimis 1878.)
- 5. augusts — Hainrihs Vīlands (Heinrich Otto Wieland), vācu ķīmiķis (dzimis 1877.)
- 16. augusts — Ērvings Lengmīrs (Irving Langmuir), ASV ķīmiķis (dzimis 1881.)
- 20. septembris — Jans Sibeliuss (Jean Sibelius), somu komponists (dzimis 1865.)
- 21. septembris — Hokons VII (Haakon VII), Norvēģijas karalis (dzimis 1872.)
- 26. oktobris — Gertija Kori (Gerty Cori), Austroungārijā dzimusi bioķīmiķe (dzimusi 1896.)
- 20. novembris — Mstislavs Dobužinskis (Мстислав Валерианович Добужинский), krievu grafiķis, gleznotājs (dzimis 1875.)
- 14. decembris — Jozefs Lada (Josef Lada), čehu gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1887.)
