1920
Vikipēdijas raksts
 Šis raksts ir par 1920. gadu. Skaties nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena 1920 nozīmēm. |
| Gadsimti: | 19. gadsimts · 20. gadsimts · 21. gadsimts |
| Dekādes: | |
| Gadi: | 1917 1918 1919 1920 1921 1922 1923 |
| 1920. gada citi notikumi:
|
1920. (MCMXX) bija garais gads.
[izmainīt šo sadaļu] Notikumi
[izmainīt šo sadaļu] Janvāris
- 7. janvāris - Krievijas Baltā armija padodas boļševikiem Krasnojarskā.
- 16. janvāris - ASV spēkā stājas sausais likums.
[izmainīt šo sadaļu] Februāris
- 1. februāris - Latvija noslēdz pamieru ar Padomju Krieviju.
- 1. februāris - darbību uzsāk Kanādas karaliskā jātnieku policija.
- 2. februāris - Igaunijā tiek parakstīts Tartu miera līgums ar Padomju Krieviju.
- 2. februāris - Francija okupē Mēmeli Lietuvā.
- 9. februāris - Nāciju Līga atzīst Norvēģijas tiesības uz Špicbergenas salu.
- 24. februāris - Ādolfs Hitlers Minhenē prezentē nacionālsociālistu jauno programmu.
[izmainīt šo sadaļu] Marts
- 14. marts - Konstantinopoles okupācijas laikā Lielbritānijas karaspēka vienības naktī uz 15. martu ieņem svarīgākās Osmaņu impērijas valsts iestādes, Telegrāfa namu un apcietina parlamenta deputātus un vairākas valsts amatpersonas, lai izvestu izsūtījumā uz Maltu.
- 16. marts - Antante oficiāli paziņo, ka ir okupējuši Osmaņu impērijas galvaspilsētu Konstantinopoli. Osmaņu sultāns Mehmeds VI tiek pilnībā pakļauts sabiedroto prasībām un apstiprina jaunu valdību lielvezīra Damata Ferida pašā vadībā.
[izmainīt šo sadaļu] Aprīlis
- 17. aprīlis-18. aprīlis - Latvijā notiek Satversmes sapulces vēlēšanas.
- 19. aprīlis - Vācija un Padomju Krievija vienojas par karagūstekņu apmaiņu.
[izmainīt šo sadaļu] Maijs
- 1. maijs - uz pirmo sēdi sanāk Latvijas Satversmes sapulce.
- 7. maijs - poļu karaspēks ieņem Kijevu.
- 16. maijs – Romā Pāvests Benedikts XV kononizēja Žannu d'Arku.
[izmainīt šo sadaļu] Jūnijs
- 12. jūnijs - Sarkanā armija padzen poļu karaspēku no Kijevas.
- 15. jūnijs - Dānija no Vācijas iegūst Ziemeļšlēsvigas apgabalu.
[izmainīt šo sadaļu] Jūlijs
- 12. jūlijs - Padomju Krievija atzīst Lietuvas neatkarību.
[izmainīt šo sadaļu] Augusts
- 3. augusts - katoļu nemieri Belfāstā.
- 11. augusts - Rīgā tiek parakstīts Latvijas - Krievijas miera līgums, ar kuru Krievija uz mūžīgiem laikiem atsakās no tiesībām uz Latvijas teritoriju, ieskaitot Abreni.
[izmainīt šo sadaļu] Septembris
[izmainīt šo sadaļu] Oktobris
- 9. oktobris - Polija okupē Viļņu.
- 26. oktobris - par Meksikas prezidentu tiek ievēlēts Alvaro Obregons.
- 27. oktobris - Nāciju Līga pārceļ savu mītni uz Šveices pilsētu Ženēvu.
[izmainīt šo sadaļu] Novembris
- 17. novembris - Nāciju Līga apstiprina Dancigas brīvpilsētas konstitūcija.
[izmainīt šo sadaļu] Decembris
- 23. decembris - Francija un Lielbritānija vienojas par tām piederošo teritoriju - Sīrijas un Palestīnas robežu.
[izmainīt šo sadaļu] Dzimuši
- 9. februāris – Ēriks Koņeckis, latviešu hokejists (miris 2006.)
- 18. maijs – Romas pāvests Jānis Pāvils II (miris 2005.)
- 10. jūnijs - Ovens Čemberlens (Owen Chamberlain), ASV fiziķis (miris 2006.)
- 25. jūlijs - Rozalinda Franklina (Rosalind Franklin), angļu biofiziķe (mirusi 1958.)
[izmainīt šo sadaļu] Miruši
- 26. aprīlis - Šrīnivāsa Rāmānudžans (ஸ்ரீநிவாச ராமானுஜன்), indiešu matemātiķis (dzimis 1887.)
