Kazahstāna

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kazahstānas Republika
Қазақстан Республикасы
Республика Казахстан
Kazahstānas Republikas karogs Kazahstānas Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaKazahstānas himna
Location of
Galvaspilsēta Astana
51°10′N 71°30′E
Lielākā pilsēta Almati
Valsts valodas kazahu valoda (valsts valoda)
krievu valoda
Valdība Prezidentāla republika
 -  Prezidents Nursultans Nazarbajevs
 -  Premjerministrs Karims Masimovs (Кәрім Қажымқанұлы Мәсімов)
Neatkarība sabrūkot Padomju Savienībai 
 -  1. haniste 1361. gadā kā Baltā orda 
 -  2. haniste 1428. gadā kā Uzbeku orda 
 -  3. haniste 1465. gadā kā Kazahu haniste 
 -  Deklarēta 1991. gada 16. decembrī 
 -  Pabeigta 1991. gada 25. decembrī 
Platība
 -  Kopā 2 717 300 km² (9.)
 -  Ūdens (%) 1,7
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2000. g. 15,143,704 (62.)
 -  Blīvums 5,4/km² (215.)
IKP (PPP) 2007. gada aprēķins
 -  Kopā $160,5 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $11000 
Džini koef. (2003) 33,9 (vidējs
HDI (2007) 0.794 (vidējs) (73.)
Valūta Tenge (KZT)
Laika josla Rietumu/Austrumu (UTC+5/+6)
 -  Vasarā (DST) netiek novērota (UTC+5/+6)
Interneta domēns .kz
ISO 3166-1 kods 398 / KAZ / KZ
Tālsarunu kods +7

Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos. Austrumos Kazahstāna sniedzas līdz Altajam. Robežojas ar Krieviju, Ķīnu, kā arī Centrālāzijas valstīm Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu. Daļa Kazahstānas rietumu robežas stiepjas arī gar Kaspijas jūras austrumu piekrasti.

Kazahstāna pasludināja sevi par neatkarīgu valsti 1991. gada 16. decembrī.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kazahu nācija veidojās no tjurku valodā runājošiem stepju nomadiem, kuri XIII gs. otrajā pusē, sabrūkot Zelta ordai, izveidoja Nogajas ordu. Tā 1465.g. pilnībā atdalījās no Mongoļu impērijas un nostiprinājās starp Ču (krievu Чу kazahu Шу) un Talas upēm. Taču sava līdera Kasim-hana vadībā viņi drīz vien izveidoja plašu impēriju [1].

Neatkarība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz ar citām Padomju republikām, kuras vēlējās lielāku autonomiju, 1990. gada oktobrī Kazahstāna deklarēja savu suverenitāti kā republika Padomju savienībā. Pēc 1991. gada augusta puča mēģinājuma Maskavā un sekojošā PSRS sabrukuma Kazahstāna 1991. gada 16. decembrī kā pēdējā no Padomju republikām paziņoja par savu neatkarību.

Laiks pēc neatkarības pasludināšanas ir iezīmējies ar ievējojamām reformām Padomju laika ekonomikai un politiskajam varas monopolam. Nursultana Nazarbajeva vadībā, kurš pie varas nāca 1989. gadā kā Kazahstānas Komunistiskās partijas vadītājs un 1991. gadā tika ievēlēts par prezidentu, Kazahstāna ir ievērojami virzījusies tirgus ekonomikas virzienā. Kopš 2000. gada valstī bijusi ievērojama ekonomiska izaugsme, galvenokārt apjomīgas naftas, dabasgāzes un derīgo izrakteņu ieguves rezultātā.

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kazahstāna ir 9. lielākā valsts pasaulē ar platību 2,7 miljoni kvadrātkilometri un lielākā valsts pasaulē bez jūras robežas. Tās izmēri ir salīdzināmi ar Rietumeiropu. Robežu kopgarums ir 6846 kilometri ar Krieviju, 2203 kilometri ar Uzbekistānu, 1533 kilometri ar Ķīnu, 1051 kilometri ar Kirgizstānu un 379 kilometri ar Turkmenistānu. Lielākās pilsētas ir Astana, Almati, Karaghandi, Šimkenta, Atirau un Ustjkamenogorska. Lai arī galvenokārt tā atrodas Āzijā, neliela valsts daļa ģeogrāfiski atrodas uz rietumiem no Urāliem Austrumeiropā.[2]

Almati ezers Almati apgabalā.

Teritorija plešas no Kaspijas jūras rietumos līdz Altaja kalniem austrumos, no Rietumsibīrijas plašumiem ziemeļos līdz Centrālāzijas oāzēm un tuksnešiem dienvidos. Kazahu stepe aizņem trešo daļu valsts teritorijas ar platību 804 500 kvadrātkilometri. Tā ir pasaulē lielākais sausās stepes reģions. Stepei raksturīgas lielas platības ar pļavām un smilšainiem reģioniem. Svarīgākās upes un ezeri ir Arāla jūra, Ili, Irtiša, Išima, Urāla, Sirdarja, Čarina un tās aiza, Balhašs un Zaisans.

Klimats ir kontinentāls, ar siltām vasarām un aukstām ziemām. Nokrišņu daudzums mainās starp auglīgiem un neauglīgiem apstākļiem.

Kazahstānā atrodas Baikonuras kosmodroms, kurš atrodas Krievijas Federālās Kosmiskās aģentūras pārvaldē.

Vieta Pilsēta Apgabals Iedz. Vieta Pilsēta Apgabals Iedz.
skatīt  diskusija  labot

Almati
Almati

1 Almati - 1 434 755 11 Kostanaja Kostanajas 212 617
2 Astana - 697 257 12 Petropavla Ziemeļkazahstānas 204 141
3 Šimkenta Dienvidkazahstānas 637 800 13 Kizilorda Kizilordas 200 900
4 Karaghandi Karaghandi 471 800 14 Atirau Atirau 200 640
5 Aktebe Aktebes 357 193 15 Temirtau Karaghandi 172 023
6 Taraza Žambilas 352 536 16 Turkestāna Dienvidkazahstānas 147 100
7 Pavlodara Pavlodaras 330 772 17 Aktau Manghistau 156 440
8 Ustjkamenogorska Austrumkazahstānas 318 812 18 Kekšetau Akmolas 146 933
9 Semeja Austrumkazahstānas 304,531 19 Ekibastuza Pavlodaras 122 747
10 Orala Rietumkazahstānas 249 819 20 Taldikorgana Almati 119 375


Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]