Kazahstāna

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kazahstānas Republika
Қазақстан Республикасы
Республика Казахстан
Kazahstānas Republikas karogs Kazahstānas Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaKazahstānas himna
Location of
Galvaspilsēta Astana
51°10′N 71°30′E
Lielākā pilsēta Almati
Valsts valodas kazahu valoda (valsts valoda)
krievu valoda
Valdība Prezidentāla republika
 -  Prezidents Nursultans Nazarbajevs
 -  Premjerministrs Karims Masimovs (Кәрім Қажымқанұлы Мәсімов)
Neatkarība sabrūkot Padomju Savienībai 
 -  1. haniste 1361. gadā kā Baltā orda 
 -  2. haniste 1428. gadā kā Uzbeku orda 
 -  3. haniste 1465. gadā kā Kazahu haniste 
 -  Deklarēta 1991. gada 16. decembrī 
 -  Pabeigta 1991. gada 25. decembrī 
Platība
 -  Kopā 2 717 300 km² (9.)
 -  Ūdens (%) 1,7
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2000. g. 15,143,704 (62.)
 -  Blīvums 5,4/km² (215.)
IKP (PPP) 2007. gada aprēķins
 -  Kopā $160,5 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $11000 
Džini koef. (2003) 33,9 (vidējs
HDI (2007) 0.794 (vidējs) (73.)
Valūta Tenge (KZT)
Laika josla Rietumu/Austrumu (UTC+5/+6)
 -  Vasarā (DST) netiek novērota (UTC+5/+6)
Interneta domēns .kz
ISO 3166-1 kods 398 / KAZ / KZ
Tālsarunu kods +7

Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos. Austrumos Kazahstāna sniedzas līdz Altajam. Robežojas ar Krieviju, Ķīnu, kā arī Centrālāzijas valstīm Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu. Daļa Kazahstānas rietumu robežas stiepjas arī gar Kaspijas jūras austrumu piekrasti.

Kazahstāna pasludināja sevi par neatkarīgu valsti 1991. gada 16. decembrī.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kazahu haniste (1465—1718).

Kazahu nācija veidojās no tjurku valodā runājošiem stepju nomadiem, kuri XIV gs. otrajā pusē, sabrūkot Zelta ordai, izveidoja Nogaju ordu. Tā 1465. gadā pilnībā atdalījās no Mongoļu impērijas un nostiprinājās starp Ču (kazahu Шу) un Talas upēm un izveidoja plašu Kazahu hanisti (1465–1731) [1].

Krievijas impērija anektēja agrākās Kazahu hanistes ziemeļrietumu daļu 1798. gadā, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz 1820. gadiem. 1863. gadā kazahu apdzīvotās teritorijas sadalīja Turkestānas ģenerālgubernatūrā dienvidos un Stepes novadā ziemeļos. Krievijas pilsoņu kara laikā Kazahstānas teritorijā no 1917. gada 13. decembra līdz 1920. gada 26. augustam darbojās t.s Alašas ordas valdība.

1920. gadā visu Kazahstānu iekaroja Sarkanā armija un tā sākumā ietilpa Kirgīzu APSR ar galvaspilsētu Orenburgā (1920-1925), vēlāk Kazahu APSR sastāvā ar galvaspilsētu Kizilordā (1925-1929), tad Almati (1929-1936). 1936. gadā izveidoja Kazahijas PSR (1936-1991).

Neatkarība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz ar citām Padomju republikām, kuras vēlējās lielāku autonomiju, 1990. gada oktobrī Kazahstāna deklarēja savu suverenitāti kā republika Padomju savienībā. Pēc 1991. gada augusta puča mēģinājuma Maskavā un sekojošā PSRS sabrukuma Kazahstāna 1991. gada 16. decembrī kā pēdējā no Padomju republikām paziņoja par savu neatkarību.

Laiks pēc neatkarības pasludināšanas ir iezīmējies ar ievējojamām reformām Padomju laika ekonomikai un politiskajam varas monopolam. Nursultana Nazarbajeva vadībā, kurš pie varas nāca 1989. gadā kā Kazahstānas Komunistiskās partijas vadītājs un 1991. gadā tika ievēlēts par prezidentu, Kazahstāna ir ievērojami virzījusies tirgus ekonomikas virzienā. Kopš 2000. gada valstī bijusi ievērojama ekonomiska izaugsme, galvenokārt apjomīgas naftas, dabasgāzes un derīgo izrakteņu ieguves rezultātā.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kazahstāna ir 9. lielākā valsts pasaulē ar platību 2,7 miljoni kvadrātkilometri un lielākā valsts pasaulē bez jūras robežas. Tās izmēri ir salīdzināmi ar Rietumeiropu. Robežu kopgarums ir 6846 kilometri ar Krieviju, 2203 kilometri ar Uzbekistānu, 1533 kilometri ar Ķīnu, 1051 kilometri ar Kirgizstānu un 379 kilometri ar Turkmenistānu. Lielākās pilsētas ir Astana, Almati, Karaghandi, Šimkenta, Atirau un Ustjkamenogorska. Lai arī galvenokārt tā atrodas Āzijā, neliela valsts daļa ģeogrāfiski atrodas uz rietumiem no Urāliem Austrumeiropā.[2]

Almati ezers Almati apgabalā.

Teritorija plešas no Kaspijas jūras rietumos līdz Altaja kalniem austrumos, no Rietumsibīrijas plašumiem ziemeļos līdz Centrālāzijas oāzēm un tuksnešiem dienvidos. Kazahu stepe aizņem trešo daļu valsts teritorijas ar platību 804 500 kvadrātkilometri. Tā ir pasaulē lielākais sausās stepes reģions. Stepei raksturīgas lielas platības ar pļavām un smilšainiem reģioniem. Svarīgākās upes un ezeri ir Arāla jūra, Ili, Irtiša, Išima, Urāla, Sirdarja, Čarina un tās aiza, Balhašs un Zaisans.

Klimats ir kontinentāls, ar siltām vasarām un aukstām ziemām. Nokrišņu daudzums mainās starp auglīgiem un neauglīgiem apstākļiem.

Kazahstānā atrodas Baikonuras kosmodroms, kurš atrodas Krievijas Federālās Kosmiskās aģentūras pārvaldē.

Kazahstānas lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita (2014.gads)[3]

Aerial-view-kimep.jpg
Almati
Central Downtown Astana 2.jpg
Astana

Vieta Pilsēta Apgabals Iedzīvotāji Vieta Apgabals Province Iedzīvotāji
skatīt  diskusija  labot

Ordabasy Plaza (Shymkent).jpg
Šimkenta
Дворец Культуры Горняков.JPG
Karaghandi

1 Almati - 1 514 333 11 Kostanaja Kostanajas apgabals 222 599
2 Astana - 825 374 12 Kizilorda Kizilordas apgabals 214 623
3 Šimkenta Dienvidkazahstānas apgabals 689 319 13 Petropavla Ziemeļkazahstānas apgabals 207 918
4 Karaghandi Karaghandi apgabals 485 719 14 Atirau Atirau apgabals 197 541
5 Aktebe Aktebes apgabals 380 593 15 Aktau Manghistau apgabals 181 711
6 Taraza Žambilas apgabals 356 965 16 Temirtau Karaghandi apgabals 175 959
7 Pavlodara Pavlodaras apgabals 330 542 17 Tirkistana Dienvidkazahstānas apgabals 156 330
8 Ustjkamenogorska Austrumkazahstānas apgabals 314 026 18 Kekšetau Akmolas apgabals 140 950
9 Semeja Austrumkazahstānas apgabals 311 525 19 Taldikorghana Almati apgabals 135 917
10 Orala Rietumkazahstānas apgabals 228 336 20 Ekibastuza Pavlodaras apgabals 131 257


Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Kasim Khanate (1445-1552) Atjaunots 2007. gada 31. decembrī
  2. Kazakhstan - MSN Encarta (angliski)
  3. Kazahstānas iedzīvotāju skaits (2014). Kazahstānas Republikas statistikas aģentūra.