Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos. Austrumos Kazahstāna sniedzas līdz Altajam. Robežojas ar Krieviju, Ķīnu, kā arī Centrālāzijas valstīm Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu. Daļa Kazahstānas rietumu robežas stiepjas arī gar Kaspijas jūras austrumu piekrasti.
Kazahstāna pasludināja sevi par neatkarīgu valsti 1991. gada 16. decembrī.
Kazahu nācija veidojās no tjurku valodā runājošiem stepju nomadiem, kuri XIII gs. otrajā pusē, sabrūkot Zelta ordai, izveidoja Nogajas ordu. Tā 1465.g. pilnībā atdalījās no Mongoļu impērijas un nostiprinājās starp Ču (krievu Чу kazahu Шу) un Talas upēm. Taču sava līdera Kasim-hana vadībā viņi drīz vien izveidoja plašu impēriju [1].
Līdz ar citām Padomju republikām, kuras vēlējās lielāku autonomiju, 1990. gada oktobrī Kazahstāna deklarēja savu suverenitāti kā republika Padomju savienībā. Pēc 1991. gada augusta puča mēģinājuma Maskavā un sekojošā PSRS sabrukuma Kazahstāna 1991. gada 16. decembrī kā pēdējā no Padomju republikām paziņoja par savu neatkarību.
Laiks pēc neatkarības pasludināšanas ir iezīmējies ar ievējojamām reformām Padomju laika ekonomikai un politiskajam varas monopolam. Nursultana Nazarbajeva vadībā, kurš pie varas nāca 1989. gadā kā Kazahstānas Komunistiskās partijas vadītājs un 1991. gadā tika ievēlēts par prezidentu, Kazahstāna ir ievērojami virzījusies tirgus ekonomikas virzienā. Kopš 2000. gada valstī bijusi ievērojama ekonomiska izaugsme, galvenokārt apjomīgas naftas, dabasgāzes un derīgo izrakteņu ieguves rezultātā.
Kazahstāna ir 9. lielākā valsts pasaulē ar platību 2,7 miljoni kvadrātkilometri un lielākā valsts pasaulē bez jūras robežas. Tās izmēri ir salīdzināmi ar Rietumeiropu. Robežu kopgarums ir 6846 kilometri ar Krieviju, 2203 kilometri ar Uzbekistānu, 1533 kilometri ar Ķīnu, 1051 kilometri ar Kirgizstānu un 379 kilometri ar Turkmenistānu. Lielākās pilsētas ir Astana, Almati, Karaghandi, Šimkenta, Atirau un Ustjkamenogorska. Lai arī galvenokārt tā atrodas Āzijā, neliela valsts daļa ģeogrāfiski atrodas uz rietumiem no Urāliem Austrumeiropā.[2]
Teritorija plešas no Kaspijas jūras austrumos līdz Altaja kalniem rietumos, no Rietumsibīrijas plašumiem ziemeļos līdz Centrālāzijas oāzēm un tuksnešiem dienvidos. Kazahu stepe aizņem trešo daļu valsts teritorijas ar platību 804 500 kvadrātkilometri. Tā ir pasaulē lielākais sausās stepes reģions. Stepei raksturīgas lielas platības ar pļavām un smilšainiem reģioniem. Svarīgākās upes un ezeri ir Arāla jūra, Ili, Irtiša, Išima, Urāla, Sirdarja, Čarina un tās aiza, Balhašs un Zaisans.
Klimats ir kontinentāls, ar siltām vasarām un aukstām ziemām. Nokrišņu daudzums mainās starp auglīgiem un neauglīgiem apstākļiem.
Kazahstānā atrodas Baikonuras kosmodroms, kurš atrodas Krievijas Federālās Kosmiskās aģentūras pārvaldē.
|
Āzijas valstis |
|
|
|
|
| Pašpasludinātās valstis |
|
|
| Atkarīgās teritorijas |
|
|
| Teritorijas ar nenoregulētu statusu |
|
|
|
|
|
|
Eiropas valstis |
|
|
|
|
| Pašpasludinātās valstis |
|
|
| Teritorijas |
|
|
† Eirāzijas valstis, kas ģeopolitiski tiek pieskaitītas Eiropai
|
|
|
Mūsdienu tjurku valstis |
|
| |
|
 Kazahstāna
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
.svg){kind=small}
