Epiproktas

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Epiproktas
Epiprocta, (Lohmann, 1996)
Dzeltenkāju klajumspāre (Sympetrum flaveolum)
Dzeltenkāju klajumspāre (Sympetrum flaveolum)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Posmkāji (Arthropoda)
Klase Kukaiņi (Insecta)
Apakšklase Spārneņi (Pterygota)
Infraklase Senspārņi (Paleoptera)
Kārta Spāru kārta (Odonata)
Apakškārta Epiproktas (Epiprocta)
Iedalījums

Epiproktas, epiproktu apakškārta (Epiprocta) ir salīdzinoši jauna spāru kārtas (Odonata) taksonomiskā vienība, kas apvieno 2 infrakārtas: dažādspārnu spāres (Anisoptera) un Āzijas primitīvās spāres (Epiophlebioptera).[1] Pēdējai no infrakārtām, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, tika nomainīta piederība apakškārtai (kādreiz tā tika klasificēta Anisozygoptera apakškārtā[2][3]). Atklājās, ka sugām, kas pieder pie Āzijas primitīvajām spārēm, ir kopīgs priekštecis ar dažādspārnu spārēm un tās attīstījušās paralēli dažādspārnu spāru grupai, līdz ar to nav pamata Āzijas primitīvās spāres izdalīt atsevišķā Anisozygoptera apakškārtā, kas atbilstoši jaunajiem atklājumiem tika likvidēta. Lai apvienotu abas "māsu" infrakārtas, 1996. gadā tika izveidota jauna epiproktu apakškārta.[4][5]

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Epiproktu apakškārta (Epiprocta)

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Epiophlebia
  2. H. Lohmann (1996). "Das phylogenetische System der Anisoptera (Odonata) [The phylogenetic system of the Anisoptera (Odonata)]" (in German). Deutsche Entomologische Zeitschrift 106 (9): 209–266.
  3. A. C. Rehn (2003). "Phylogenetic analysis of higher-level relationships of Odonata". Systematic Entomology 28 (2): 181–240. doi:10.1046/j.1365-3113.2003.00210.x
  4. H. Lohmann (1996). "Das phylogenetische System der Anisoptera (Odonata) [The phylogenetic system of the Anisoptera (Odonata)]" (in German). Deutsche Entomologische Zeitschrift 106 (9): 209–266.
  5. A. C. Rehn (2003). "Phylogenetic analysis of higher-level relationships of Odonata". Systematic Entomology 28 (2): 181–240. doi:10.1046/j.1365-3113.2003.00210.x