Fernāns Brodels

Fernāns Brodels (franču: Fernand Braudel; dzimis 1902. gada 24. augustā, miris 1985. gada 27. novembrī) bija franču vēsturnieks, Annāļu skolas pārstāvis (t.s. otrā paaudze), viens no atzītākajiem sociālo procesu un tautsaimniecības vēstures pētniekiem.

Gadsimta mijā F.Brodēls kļuva par atzītu Annāļu skolas līderi, 1949. gadā nomainot Lisjēnu Fevru Mūsdienu civilizācijas vēstures katedras docenta amatā, de France koledžā, bet pēc Fevra nāves, 1956. gadā uzņemoties žurnāla “Annāles” kā arī Praktiskās augstāko pētījumu skolas VI sekcijas vadību. Pēc viņa iniciatīvas un viņa vadībā 1962. gadā tika izveidots Zinātņu par cilvēku nams — Francijā vadošais humantitāro zinātņu starpdisciplināro pētījumu centrs. “Annālēs” publicēja ilgstošu procesu un tos ietekmējošo faktoru izpētei veltītus rakstus. Pašos pētījumos akcents nobīdījās uz struktūru — sociālo, ekonomikas, ģeografijas utt. — vēsturisko analīzi. Dominēja lielas, kompleksas tēmas, kā piemēram, “Vēsture un klimats”, “Vēsture un lingvistika” u.tml. Jaunā metodoloģiskā pieeja un idejas ļoti spēcīgi ietekmēja historiogrāfiju gan Francijā, gan pasaulē.

Pirmais lielais Brodēla darbs, kurā viņš izmēģināja spēkus šīs “totālās vēstures” radīšanā, bija “Vidusjūra un Vidusjūras pasaule Filipa II laikā”. Viņš iecerēja šo darbu jau 30. gados, sāka rakstīt atrodoties nacistu gūstā (1940.-1945.), sūtot manuskripta lappuses ar pastu Fevram. Pēc atgriešanās no gūsta Brodēls pabeidza šo apjomīgo (vairāk nekā tūkstotis lappušu) - kurš balstīts uz Spānijas, Francijas, Itālijas, Vācijas, Austrijas, Vatikāna un Dubrovniku arhīvu materiāliem, - 1947. gadā aizstāvēja to kā doktora disertāciju un publicēja 1949. gadā. Darba “galvenais varonis” ir līdz tam kas vēstures pētījumiem neraksturīgs: gandrīz vai personificēta visa “Vidusjūras pasaule” XVI gs. otrajā pusē. Brodēls aplūko vēsturisko fenomenu izskaidrojumu drīzāk kā atbildi uz jautājumu “kā?”, nevis “kāpēc?”. Cenšoties apvienot vēsturi un ģeogrāfiju vienotā “ģeovēsturē”, īpašu lomu Brodēls piešķīra cilvēka apdzīvotajai videi. Saskaņā ar viņa koncepciju, stepes un kalni, jūra, meži, upes u.c. ģeogrāfiskas struktūras nosaka cilvēka darbības robežas, komunikāciju un, attiecīgi, tirdzniecības ceļus, pilsētu izvietojumu un izaugsmi.

Uz šī pamata rodas lēnajām izmaiņām pakļautās ekonomikas un sociālās struktūras, kuru izpētei savus spēkus tad nu veltīja Annāļu skola: sabiedrība, valsts, civilizācija (kas, savukārt, noteica viņu tuvināšanos K.Marksam kā spēcīgākajam prātam globālas ekonomikas ainas rekonstrukcijā — nevis ideoloģiski, bet gan vēstures gaitas izpratnes ziņā). Tieši tās ir pamatā jau straujāk mainīgajiem “konjunktūras” politiskajiem notikumiem, kuru pastāvēšanas ilgums jau salīdzināms ar indivīda dzīves ilgumu, un kuri Annāļu skolu interesēja minimāli.

Brodēla metodoloģijas pamatā bija stabilo fundamentālo “struktūru” pretstatīšana mainīgajām “konjunktūrām” un vēl efemerākajiem “notikumiem”, ko viņš dēvēja par “ņirbu pār vēstures oeāna virsmu”, “sīkfaktu putekļiem”. Otra svarīgākā metodoloģiskā novitāte bija dažādu “ātrumu” vēsturiskā laika koncepcija. Pirmajā triloģijas daļā dominē “gandrīz apstājies”, ģeografiskais jeb “lēnais laiks” (Longue durée), t.i. fundamentālo struktūru, vides un sabiedrības attīstības laiks; otrajā daļā — mazliet dinamiskākais ekonomikas, sabiedrības, valsts un, galu galā, civilizācijas attīstības sociālais laiks; un beidzot, trešajā daļā — straujais politisko un individuālo notikumu laiks (le temps bref). Attiecīgi, Brodēls uzskatīja, ka turpmāk vēsturnieku var interesēt tikai ilgie procesi, jo tie nosaka cilvēces attīstību, bet “straujā laika” lauciņā neesot ko darīt — tā lielāko tiesu esot hronistu un žurnālistu sfēra. Rezultātā Brodēls un viņa skolnieki atteicās atzīt kādu nebūt vērā ņemamu indivīda un tā personiskās iniciatīvas lomu vēsturē. Viņa piedāvātā “struktūru vēsture”, zinātnisko pētījumu problemātika, metodoloģija un terminoloģija strauji guva plašu popularitāti.

Brodela fondu ASV vada amerikāņu domātājs Imanuels Valenšteins.

Bibliogrāfija

Braudel F. Ecrits sur I'Histoire. Paris, 1969 ISBN 2-08-081023-5
Braudel F. Preface // Emile Callot. Ainbiguites et antinomies de I'histoire et de sa philosophic. Paris, 1962
Braudel F. La Méditerranée et le Monde Méditerranéen a l'époque de Philippe II 3 vols. (Originally appeared in 1949; revised several times)

* La part du milieu (vol. 1) ISBN 2-253-06168-9

* Destins collectifs et mouvements d’ensemble (vol. 2) ISBN 2-253-06169-7

* Les événements, la politique et les hommes (vol. 3) ISBN 2-253-06170-0

Braudel F. The Mediterranean in the Ancient World
Braudel F. Civilisation matérielle, économie et capitalisme, XV^e-XVIII^e siècle (1979)

* Les structures du quotidien (vol. 1) ISBN 2-253-06455-6

* Les jeux de l'échange (vol. 2) ISBN 2-253-06456-4

* Le temps du monde (vol. 3) ISBN 2-253-06457-2

Braudel F. Civilization and Capitalism, 15th—18th Centuries, 3 vols. (1979)
Braudel F. On History (1980)
Braudel F. La Dynamique du Capitalisme (1985) ISBN 2-08-081192-4
Braudel F. The Identity of France (1986)
Braudel F. Ecrits sur l’Histoire II (1990) ISBN 2-08-081304-8
Braudel F. Out of Italy, 1450—1650 (1991)
Braudel F. A History of Civilizations (1995)
Braudel F. Les mémoires de la Méditerranée (1998)
Braudel F. Morze Srodziemne i swiat srodziemnomorski w epoce Filipa II / Poln. libers, von T. Mrowczynski. M. Ochab, M. Krol. M. Kwiecienska. Mit Einf. von B. Geremek. W. Kula. Gdansk. 1976—1977
Braudel F. Historia i trwanie / Poln. ubers. von B. Geremek. Mit Vorrede von B. Geremek und W. Kula. Warszawa. 1971
Бродель Ф. Материальная цивилизация, экономика и капитализм, XV - XVIII вв. / Пер. с фр. Л.Е.Куббеля; вступ. ст. и ред. Ю.Н.Афанасьева. 2-е изд. М.: Весь мир, 2006. ISBN 5-7777-0358-5
Бродель Ф. Что такое Франция? Люди и вещи. Москва, 1995
Энциклопедия “История философии», Минск, 2002
Бессмертный Ю.Л. "Анналы": переломный этап? // Одиссей. Человек в истории. Москва, 1991
Гуревич А.Я. Исторический синтез и Школа "Анналов". Москва, 1993

Ārējās saites

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.