Austrālijas Nacionālā bibliotēka

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Austrālijas Nacionālā bibliotēka
National Library of Australia
NLA Canberra-01JAC.JPG
Atrašanās vieta Kanbera, Austrālija
Dibināta 1960
Mājaslapa http://www.nla.gov.au

Austrālijas Nacionālās bibliotēkas uzdevums ir uzturēt un attīstīt Austrālijas kultūrvēsturisko mantojumu, aptverot vispusīgu materiālu kolekciju, kura attiecas uz Austrāliju un austrāliešiem. Tās krājums ietver vairāk kā 5 miljonus nosaukumu, kuros ietilpst grāmatas, žurnāli, laikraksti, kartes, mūzikas materiāli, manuskripti, attēli, mutvārdu daiļrades materiāli, īslaicīgās izmantošanas materiāli (angļu: ephemera) un elektroniskie resursi. Lai gan tās galvenā prioritāte ir uzkrāt materiālus, kas izdoti Austrālijā vai par Austrāliju, tās kolekcijās ietilpst arī citu kategoriju ārvalstu izdevumi, kuru atlasi nosaka krājuma komplektēšanas politika.[1]

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrālijas nacionālajām kolekcijām ir salīdzinoši jauna vēsture - to aizsākumi meklējami ~200 gadus senā pagātnē, kad līdz ar Lielajiem Ģeogrāfiskajiem atklājumiem aizsākas eiropiešu kolonizācija Austrālijas kontinentā. Pirmo koloniju nodibina angļi 1788. gadā, un līdz pat 19. gs. vidum Austrālija bija beztiesīga katorgas zeme. 19. gs. otrajā pusē zelta drudža laikā strauji pieaug Austrālijas iedzīvotāju skaits un līdz ar to attīstās arī ekonomika. Par sistemātisku nacionālo kolekciju uzkrāšanu var sākt runāt kopš 1901. gada, kad nodibinājās Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia) un tika izveidota Parlamentārā bibliotēka (Parliamentary Library), kuras funkcijās atspoguļojās nacionālajām bibliotēkām raksturīgas iezīmes. Kopš tā laika bibliotēkas Austrālijas kolekcijas attīstījušās kā nācijas vissvarīgākais resurss Austrālijas kultūras mantojuma materiāliem. 1960. gadā Austrālijas Nacionālā bibliotēka formāli tiek nodalīta no Parlamentārās bibliotēkas, tās jaunā ēka galvaspilsētā Kanberā tiek atklāta 1968. gada augustā.[2]

Nozīmīgākās kolekcijas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažas lieliskas jau noformētas kolekcijas, piederīgas Austrālijai un Klusā okeāna reģionam, to vidū Edvarda Augustusa Peterika (Edward Augustus Petherick), Sera Džona Fergusona (Sir John Ferguson) un Sera Reksa Nana Kivella (Sir Rex Nan Kivell) kolekcijas, radīja pamatbāzi Austrālijas nacionālajām kolekcijām.

Peterika kolekcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Edvards Augustuss Peteriks (1847-1917) bija grāmatu tirgotājs, grāmatu kolekcionārs un bibliogrāfs, kurš sāka vākt materiālus piederīgus Austrālijai, Jaunzēlandei un Klusā okeāna reģionam apmēram 30 gadus pirms savienības nodibināšanas 1901. gadā, cerībā, ka viņa kolekcija kļūs par Austrālijas Nacionālās bibliotēkas sastāvdaļu. Apmēram 16 500 nosaukumu no šīs Peterika kolekcijas kļuva par Austrālijas nacionālās kolekcijas jeb Australianas kodolu.[3]

Fergusona kolekcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džona Fergusona (1881-1969) - bibliofila, kurš dzimis Jaunzēlandē, bet kopš 13 gadu vecuma audzis Austrālijā un mūžu pavadījis, kolekcionējot un aprakstot bibliotēkas materiālus, kolekcija, kas satur ap 34 000 nosaukumu ir lielākā privātā kolekcija Austrālijas Nacionālās bibliotēkas krājumā. Viņa kolekcijas grāmatas, manuskripti un attēli, kas piederīgi Austrālijai un Klusā okeāna reģionam, bibliotēkas kolekcijā tika sistemātiski iekļauti kopš 1946. gada, un šie materiāli aptver plaša spektra dokumentus, ieskaitot ļoti vecus un retus eksemplārus. Fergusona kolekcijas bagātības aprakstītas viņa darbā „Austrālijas Bibliogrāfija” septiņās daļās, tā sakārtota nodaļās par socioloģiju, ekonomiku, austrāliešu dzeju, baznīcu vēsturi, Angusa un Robertsona publikācijām (Angus&Robertson), materiālos Klusā okeāna salu dzimtajās valodās un kara materiālos, kuri piederīgi Austrālijai. Viens no vecākajiem materiāliem viņa kolekcijā ir Džeimsa Burneja (James Burney) žurnāla manuskripts Džeimsa Kuka otrā ceļojuma uz Kluso okeānu laikā.[4]

Reksa Nana Kivella kolekcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viena no patiesi lieliskām Nacionālās bibliotēkas kolekcijām ir Jaunzēlandē dzimušā Reksa Nana Kivella (1898-1977) kolekcija, kurš lielāko sava mūža daļu pavadījis Londonā kā mākslas dīleris. Kolekcija satur ~ 15 000 nosaukumu, kuri visi ir kataloģizēti un pieejami pētniekiem. Veidojot savu kolekciju, Kivells vāca ilustrācijas, manuskriptus un drukātus materiālus par senāko Austrālijas, Jaunzēlandes un Klusā okeāna salu vēsturi, kas attiecas uz šo reģionu atklāšanu, izpēti un kolonizāciju. Tajā, piemēram, ietilpst kapteiņa Semjuela Vallisa (Samual Wallis) skices, kas tapušas viņa ceļojuma pa Kluso okeānu laikā 1767. gadā, kā arī daudzi materiāli saistīti ar kapteiņa Džeimsa Kuka trīs ceļojumiem. Daudzos kolekcijās ietvertajos materiālos dokumentēts eiropiešu kolonizācijas progress šajos reģionos. Apmēram 8000 ilustrētu darbu no Kivella kolekcijas ir digitalizēti un apskatāmi tiešsaistē bibliotēkas attēlu katalogā.[5]

Bibliogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrālijas nacionālā bibliogrāfija, sākotnēji iespiesta kā „Grāmatas, kas publicētas Austrālijā” un „Ikgadējais Austrālijas publikāciju katalogs” iespiestā veidā tika publicēta no 1936. gada līdz 1996. gadam. Sākumā tā tika publicēta iknedēļas (vēlāk ik pārnedēļas), ikmēneša un ikgadējos drukātos izdevumos. Ik pēc 4 mēnešiem iznāca arī apkopojošs mikrofišas izdevums. 1988.gadā Austrālijas Nacionālā bibliotēka publicēja izdevumu „Austrālijas nacionālā bibliogrāfija, 1901-1950”, lai aizpildītu tukšumu starp Fergusona sastādīto bibliogrāfiju un Austrālijas nacionālās bibliogrāfijas aizsākumu bibliotēkas dibināšanas gadā.

Sākot ar 80.-to gadu vidu veidi, kādos bija pieejama iespiestā nacionālā bibliogrāfija samazinājās, ko veicināja pieaugošās iespiešanas un izplatīšanas izmaksas, kā arī elektronisko resursu un datubāzu attīstība. Ik pārnedēļas iznākošo izdevumu izdošana tika pārtraukta 1985.gadā. Ikgadējās nacionālās bibliogrāfijas izdošanu pārtrauca 1993. gadā dēļ mazā pieprasījuma pēc šī produkta. Arī ikmēneša izdevumu abonementu skaits turpināja kristies, un 1996. gadā Austrālijas Nacionālā bibliotēka nāca klajā ar paziņojumu, ka iespiestās nacionālās bibliogrāfijas izdošana tiek pārtraukta, tāpēc šobrīd tā ir pieejama tikai elektroniskā formātā kā Austrālijas Nacionālās Bibliogrāfijas datubāze jeb ANBD (The Australian National Bibliografic Database). Tajā ir iekļauti apraksti no vairāk kā 850 Austrālijas bibliotēkām un tā ir pieejama caur Austrālijas bibliotēku servisu (Librarie Australia sevice).

Sākotnēji nacionālajā bibliogrāfijā tika iekļauti tikai to dokumentu apraksti, kurus bija saņēmusi un kataloģizējusi bibliotēka, bet no 1993.gada tika iekļautas arī tās vienības, kuras nebija bibliotēkas īpašumā un kuras kataloģizējušas citas bibliotēkas. Arī ārzemju publikācijas ar Austrālijai nozīmīgu saturu vai autorību tiek pievienotas nacionālajai bibliogrāfijai, kad tiek atpazītas.[6]

Obligātais eksemplārs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Likums par obligāto eksemplāru Austrālijā pastāv jau no 1912.gada[7], pašreizējais spēkā esošais likums tika pieņemts 1968. gadā saskaņā ar Autortiesību likumu un vairākiem štatu likumiem, kuri nosaka, ka jebkura Austrālijā izdota dokumenta eksemplāram jānonāk Austrālijas Nacionālajā bibliotēkā un atbilstošajā štata bibliotēkā. Jaundienvidvelsā, Kvīnslendā un Dienvidaustrālijā obligātā eksemplāra likumdošana attiecas arī uz citām bibliotēkām un eksemplārs jāpiegādā arī tām. Obligātais eksemplārs attiecas ne tikai uz komerciālajiem izdevējiem, bet arī uz privātpersonām, klubiem, baznīcām, asociācijām, savienībām un organizācijām. Materiālu obligātā eksemplāra nodošana ir tieša publicētāja vai autora atbildība.

Likuma noteikumi nosaka, uz kādiem materiālu tipiem attiecināms obligātais eksemplārs. Materiāls var būt grāmata, periodiskais izdevums, tāds kā gadskārtējie ziņojumi, biļeteni un tml., laikraksts, notis, karte, plāns, diagramma, tabula, programma, katalogs, pamflets. Dažos štatos obligātais eksemplārs attiecas arī uz materiāliem publicētiem elektroniskā formā tādā kā CD vai DVD.

Obligātais eksemplārs attiecas uz jebkuru publicēto materiālu, un par publicētu materiāls uzskatāms, ja tā reprodukcijas kļuvušas publiski pieejamas pārdošanas vai citā ceļā. Likums arīdzan nosaka, ka materiāla kopijai jābūt tādai kopijai, kas patiešām aptver visu publicēto materiālu, un tai jābūt vislabākajai kopijai, kas jebkad publicēta. Piemēram, ja grāmata tiek izdota gan cietos vākos, gan plānos, kā obligātais eksemplārs jānodrošina izdevums cietajos vākos.

Otro vai vēlāko izdevumu kopijas nav jādepozitē, ja vien tās nesatur papildinājumus vai izmaiņas tekstā vai ilustrācijās. Ja izdevums satur papildinājumus vai izmaiņas, tad labākais no eksemplāriem ir jādepozitē. Ja grāmata tiek izdota ar citu nosaukumu vai ar izmaiņām satura rādītājā, vai, ja to izdevis cits izdevējs, grāmata uzskatāma par jaunu izdevumu, kuras eksemplārs jādepozitē. Ja bibliotēka uzzina, ka tā nav saņēmusi kāda publicēta materiāla obligāto eksemplāru, tai jāpieprasa šī publikācija no izdevēja. Tas nodrošina, ka Australianas kolekcija ir maksimāli pilnīga un vienlaicīgi atgādina izdevējiem par obligātā eksemplāra noteikumiem.[8]

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]