Folkroks

Vikipēdijas lapa
Folkroks
Stila izcelsme mūsdienu tautas mūzika, rokmūzika, popmūzika
Kultūras izcelsme 1960. gadu sākums, vidus Apvienotā Karaliste, ASV
Tipiski instrumenti ģitāra, basģitāra, bungas, klavieres
Popularitāte Plaša popularitāte 1960. un 1970. gados, pašlaik joprojām ir daudz folkroka fanu.
Apakšžanri
elektrofolks, folkmetāls, folkpanks, folktronika, indīfolks, ķeltu roks, viduslaiku folkroks, neofolks, nu-folk, psihodēliskais folks, vikingu metāls

Folkroks ir mūzikas žanrs, kas apvieno mūsdienu tautas mūzikas un rokmūzikas elementus.[1]

Žanrs kļuva populārs 20. gadsimta 60. gados. Folkroka mūzikā tautas melodijas apvienojas ar elektriskās basģitāras un bungu komplekta pavadījumu. Viens no slavenākajiem folkroka mūziķiem ir Bobs Dilans. Pie folkroka pieskaita arī Simon and Garfurkel, Fairport Convention, Steeleye Span, Ralfs Maktels, Ričards Tomsons u.c. daiļradi. Vispazīstamākā latviešu folkroka grupa — Iļģi[nepieciešama atsauce], bet vispazīstamākā lietuviešu folkroka grupa — Atalyja.[nepieciešama atsauce]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]