Grāmatvedība

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Grāmatvedība ir uzņēmuma saimniecisko operāciju reģistrācija.

Likumdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā grāmatvedību regulē Likums "Par grāmatvedību", kurš tika pieņemts 1992. gada 14. novembrī un ir piedzīvojis grozījumus.[1]

Likums ir sadalīts 5 nodaļās un satur 17 pantus ar apakšpantiem un pielikumu ar papildus normatīviem.

Likuma 5 nodaļas: Vispārējie noteikumi, grāmatvedības reģistru kārtošana, inventarizācija un pārskati, kompetences sadalījums grāmatvedībā un atbildība par Latvijas republikas likuma "par grāmatvedību" pārkāpumiem.

Grāmatvedības uzskaites būtība, grāmatvedības uzdevumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc ASV grāmatvežu asociācijas definīcijas, grāmatvedība ir: "process, kas nosaka, mēra un dara zināmu finansiālo informāciju, lai dotu iespēju šīs informācijas lietotājiem pieņemt lēmumus un spriedumus".[2]

Tādējādi ir iespējams izcelt šādus grāmatvedības uzdevumus:

  • nodrošināt uzņēmuma vadību ar informāciju saimnieciska rakstura lēmumu pieņemšanai;
  • nodrošināt kontroli par uzņēmuma materiālo, darbaspēka un finansu resursu izmantošanu un īpašuma saglabāšanu;
  • nodrošināt finansu pārskatu lietotājus ar patiesu un pilnīgu informāciju par uzņēmuma saistībām, saimnieciskās darbības rezultātiem un finansu stāvokli;
  • nodrošināt pareizu nodokļu aprēķināšanu.[2]

Finanšu grāmatvedības galvenais uzdevums ir sagatavot finanšu pārskatus un sniegt finanšu informāciju cilvēkiem, kas atrodas ārpus uzņēmuma, piemēram, auditam. Šī informācija sniedz vispārēju pārskatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli, tā nav tik detalizēta kā tā, ko sagatavo uzņēmuma vadība. Šī informācija ir publiski pieejama.[2]

Saimniecisko līdzekļu klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ilgtermiņa ieguldījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tie ir līdzekļi, kas paredzēti ilgstošai lietošanai vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā. To līdzdalība uzņēmuma saimnieciskā darbībā ilgst vairākus gadus. Saimnieciskā darbībā šie ieguldījumi pakāpeniski nolietojas un zaudē savu vērtību. Šo vērtības samazinājumu katru gadu iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos.

Ilgtermiņa ieguldījumus var iedalīt šādi:

1. Nemateriālie ieguldījumi - līdzekļi, kam nav fiziski taustāmas formas, bet kas spēj uzņēmumam dot ienākumus. Tās ir tiesības izmantot izgudrojumus, patentus, licences, nomas tiesības.

2. Pamatlīdzekļi - līdzekļi, kur paredzēti izmantošanai produkcijas ražošanā, pakalpojumu sniegšanā, administrācijas vajadzībām un kuru lietošanas termiņš ilgāks par vienu gadu (zeme, ēkas, būves, tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas, inventārs). Tie nav paredzēti pārdošanai

3. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi - līdzekļu ieguldījumi citu uzņēmumu kapitālā un tiem izsniegtie aizdevumi ar nolūku gūt peļņu vai iegūt kontroli pār citu uzņēmumu (akciju, līdzdalības daļu iegāde).[2]

Apgrozāmie līdzekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir līdzekļi, kurus paredzēts pārvērst naudā, pārdot vai izlietot tuvāko 12 mēnešu laikā vai parastā saimnieciskās darbības ciklā. Tie ir:

1. Krājumi - izejvielas, materiāli, ko paredzēts izlietot produkcijas ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai, kas paredzēti pārdošanai

Nepabeigtā ražošana - ražojumi, kuri nav izgājuši visu ražošanas ciklu.

Gatavie ražojumi - izstrādājumi, kuri uzņēmumā izgājuši visu ražošanas ciklu.

2. Debitori (prasības) - citu uzņēmumu vai personu parādi par precēm, pakalpojumiem uc. Debitori rodas pārdodot produkciju, sniedzot pakalpojumus, bet nesaņemot par to samaksu, kā arī uzņēmuma dibināšanas brīdī dibinātājiem neieguldot kapitāla pilnu summu (daļu).

3. Nākamo periodu izdevumi - maksājumi, kas notikuši pārskata periodā, bet pēc ekonomiskās būtības attiecas uz nākamajiem periodiem. Šādus izdevumus nedrīkst parādīt pārskata perioda izmaksās.

4. Vērtspapīri un īstermiņa līdzdalība kapitālos - vērtspapīri, kurus paredzēts pārdot gada laikā, lai gūtu peļņu starpības veidā starp iegādes un pārdošanas vērtību kā arī līdzekļu ieguldījumi citos uzņēmumos.

5. Naudas līdzekļi - skaidrā nauda uzņēmuma kasēs un banku kontos.[2]

Līdzekļu avotu klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pašu kapitāls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rāda cik liela īpašuma daļa pieder uzņēmumam.

Pašu kapitāls = līdzekļi (aktīvi) - saistības (kreditori)

Pašu kapitāla sastāvdaļas:

Pamatkapitāls (akciju, daļu kapitāls) - veidojas dibinot uzņēmumu. To veido naudas un materiālie resursi, ko dalībnieki nodod uzņēmuma rīcībā uz neierobežotu laiku.;

Rezerves - daļa pārskata gada tīrās peļņas, kas novirzīta likuma un statūtu prasībām paredzētiem īpašiem mērķiem (zaudējumu segšanai).;

Nesadalītā peļņa - peļņas daļa, kura paliek uzņēmuma rīcībā pēc nodokļiem.[2]

Kreditori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kreditori iedalās:

  • īstermiņa kreditori,
  • ilgtermiņa kreditori.
  • Īstermiņa - parādi, kur jānomaksā nākamā pārskata perioda laikā - gada laikā
  • Ilgtermiņa - parādi, kuri jānomaksā pēc viena gada[2]

Grāmatvedības metodes pamatelementi:[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dokumentācija- nosacījums, ka jebkuram uzņēmuma darījumam ir jābūt dokumentētam ar atbilstošu dokumentu. Dokumentu obligātās sastāvdaļas ir rekvizīti, uzņēmuma nosaukums un reģistrācijas numurs - bez tiem dokumentam nav juridiska spēka.

Inventarizācija - uzņēmuma īpašumā un lietojumā esošo materiālo vērtību un norēķinu apsekošana, reģistrācija Inventarizācijas sarakstos un salīdzināšana ar grāmatvedības datiem. Inventarizācijas veidošanas kārtību nosaka LR likums "Par grāmatvedību" un FM izdotie "Norādījumi par inventarizācijām".

Novērtēšana - finansu grāmatvedībā atspoguļota tikai tā informācija, kurai var noteikt vērtību naudas vērtībā. Finansu uzskaites tiek apkopotas nacionālajā valūtā.

Konts - ir grāmatvedības tabula, kurā tiek reģistrēti saimnieciskie darījumi. Tabulai ir divas puses - debets un kredīts

Divkāršais ieraksts - ir saimnieciskā darījuma summas ierakstīšana divos savstarpēji saistītos kontos: viena konta kreisajā pusē - debetā, otra konta labajā pusē - kredītā. Divkāršs ieraksts ir grāmatojums.

Bilance - ir pārskata perioda beigās kontu formā sastādīts uzņēmuma valdījumā esošā īpašuma (aktīvu) un kapitāla (pasīvu) pretstatījums. Bilances shēma noteikta LR likumā "par uzņēmumu gada pārskatiem"

Pārskats - ir apkopota rādītāju sistēma, kas sniedz informāciju uzņēmuma vadībai, dalībniekiem, akcionāriem, valsts institūcijām par uzņēmuma resursiem, saistībām, finansu stāvokli, peļņu un zaudējumiem.[2]

Grāmatvedības organizācijas dokumenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grāmatvedības dokuments ir rakstveida rīkojums veikt saimniecisku operāciju vai apliecinājums, ka saimnieciskā operācija ir notikusi.

Saimniecisko operāciju noformēšanu ar dokumentiem sauc par dokumentāciju.

Iekšējie, ārējie dokumenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iekšējie dokumenti sastāda uzņēmumā, iestādē, organizācijā. Pie tiem pieder kases orderi, maksājuma uzdevumi, algu maksājumu saraksti, pavadzīmes — rēķini.

Ārējie dokumenti — saņem no citiem uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām pilnīgi noformētus, tie apstiprina savstarpējos darījumus. Piemēram, bankas konta izraksti, rēķini — faktūras, preču pavadzīmes — rēķini, EKA čeki.

Dokumentu sastādīšanas noteikumi, dokumentu apgrozība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnējās uzskaites dokumenti (attaisnojuma dokumenti).

Apliecina saimniecisko operāciju izpildīšanas faktus. Tos sastāda operācijas veikšanas laikā un tie ir saimniecisko operāciju atspoguļojuma pirmdokumenti, pamatojoties uz tiem tiek izdarīti ieraksti grāmatvedības reģistros.

Grāmatvedības reģistri, to raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reģistri ir grāmatvedības dokumentos atspoguļoto datu grupēšanas un uzkrāšanas līdzeklis.

Hronoloģiskie reģistri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šajā reģistrā ieraksta katru operāciju. Hronoloģiskajai uzskaitei ir jānodrošina kopējā apgrozījuma summas iegūšana par pārskata periodu. Kā hronoloģiskās uzskaites reģistrus var minēt, piemēram, kases grāmatu, kases ieņēmumu un izdevumu reģistrācijas žurnālu.

Sistemātiskie reģistri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šie reģistri ir paredzēti grāmatvedības kontu kārtošanai. Reģistru veidu nosaka grāmatvedības kontu raksturs un tajos uzkrājamās informācijas detalizējums. Izejot no tā, sistemātiskie reģistri dalās:

  • Sintētiskie;
  • Analītiskie.

Sintētiskie un analītiskie reģistri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sintētiskie reģistri ir paredzēti sintētisko kontu kārtošanai tikai naudas izteiksmē. Sintētisko reģistru datus izmanto grāmatvedības pārskatu sastādīšanai. Analītisko kontu beigu saldo kopsummai ir jābūt vienādai ar sintētiskā konta beigu saldo.

Kļūdu labošana grāmatvedības dokumentos un reģistros[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grāmatvedības pamatnoteikums: „Ja ieraksti grāmatvedības dokumentos un reģistros tiek laboti, ir jābūt redzamam to sākotnējam saturam. Nedrīkst izdarīt labojumus tādā veidā, ka nav saprotams, kad un kāpēc tie izdarīti.”

Grāmatvedības formas jēdziens[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grāmatvedības forma ir dažādu uzskaites reģistru lietošanas un grāmatvedības elementu izpildes paņēmienu kopums.

Atsevišķu grāmatvedības formu raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Žurnāls virsgrāmata — darījumu summas tiek reģistrētas hronoloģiskajā reģistrā un vienlaikus sintētiskās uzskaties virsgrāmatas kontos.

Žurnālorderu grāmatvedība — pamatā uzkrāšanas principa plaša izmantošana.

Datorizēta grāmatvedība — joprojām saglabājas divkāršā ieraksta princips, taču plašāk lieto vienkāršo kontu korespondenci.

Grāmatvedības bilance[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bilances uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grāmatvedības bilancei ir divas naudas izteiksmē līdzsvarotas daļas: aktīvs un pasīvs. Bilances aktīvs atspoguļo uzņēmuma līdzekļu sastāvu, bet pasīvs atspoguļo šo līdzekļu finansēšanas avotus.

Bilances vienādojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aktīvs=Pasīvs


Aktīvs

Ilgtermiņa ieguldījumi

1. Nemateriālie ieguldījumi

  • Attīstības izmaksas.
  • Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības.
  • Citi nemateriālie ieguldījumi.
  • Nemateriālā vērtība.
  • Avansa maksājumi par nemateriālajiem ieguldījumiem.

2. Pamatlīdzekļi

  • Zemes gabali, ēkas un būves un ilggadīgie stādījumi.
  • Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos.
  • Iekārtas un mašīnas.
  • Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs.
  • Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas.
  • Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem.

3. Ieguldījuma īpašumi

4. Bioloģiskie aktīvi

5. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi

  • Līdzdalība radniecīgo sabiedrību kapitālā.
  • Aizdevumi radniecīgajām sabiedrībām.
  • Līdzdalība asociēto sabiedrību kapitālā.
  • Aizdevumi asociētajām sabiedrībām.
  • Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi.
  • Pārējie aizdevumi un citi ilgtermiņa deditori.
  • Pašu akcijas un daļas.
  • Aizdevumi akcionāriem vai dalībniekiem un vadībai.

Apgrozāmie līdzekļi

1. Krājumi

  • Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli.
  • Nepabeigtie ražojumi.
  • Gatavie ražojumi un preces pārdošanai.
  • Nepabeigtie pasūtījumi.
  • Avansa maksājumi par precēm.
  • Darba dzīvnieki un produktīvie dzīvnieki.

2. Pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi

3. Debitori

  • Pircēju un pasūtītāju parādi.
  • Radniecīgo sabiedrību parādi.
  • Asociēto sabiedrību parādi.
  • Citi debitori.
  • Neiemaksātās daļas sabiedrības kapitālā.
  • Īstermiņa aizdevumi akcionāriem vai dalībniekiem un vadībai.
  • Nākamo periodu izmaksas.
  • Uzkrātie ieņēmumi.

4. Īstermiņa finanšu ieguldījumi

  • Līdzdalība radniecīgo sabiedrību kapitālā.
  • Pašu akcijas un daļas.
  • Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos.
  • Atsavinātie finanšu instrumenti.

5. Nauda

Pasīvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pašu kapitāls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls)
  • Akciju (daļu) emisijas uzcenojums.
  • Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve.
  • Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve.
  • Rezerves:

- likumā noteiktās rezerves, - rezerves pašu akcijām vai daļām, - sabiedrības statūtos noteiktās rezerves, - pārējās rezerves.

  • Nesadalītā peļņa:

- iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, - pārskata gada nesadalītā peļņa,

Uzkrājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Uzkrājumi pensijām un tamlīdzīgām saistībām.
  • Uzkrājumi paredzamajiem nodokļiem.
  • Citi uzkrājumi.

Kreditori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. Ilgtermiņa kreditori

  • Aizņēmumi pret obligācijām.
  • Akcijās pērvēršamie aizņēmumi.
  • Aizņēmumi no kredītiestādēm.
  • Citi aizņēmumi.
  • No pircējiem saņemtie avansi.
  • Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem.
  • Maksājamie vekseļi.
  • Parādi radniecīgajām sabiedrībām.
  • Parādi asociētajām sabiedrībām.
  • Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
  • Pārējie kreditori.
  • Nākamo periodu ieņēmumi.
  • Neizmaksātās dividendes.

2. Īstermiņa kreditori

  • Aizņēmumi pret obligācijām.
  • Akcijās pārvēršamie aizņēmumi.
  • Aizņēmumi no kredītiestādēm.
  • Citi aizņēmumi.
  • No pircējiem saņemtie avansi.
  • Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem.
  • Maksājamie vekseļi.
  • Parādi radniecīgajām sabiedrībām.
  • Parādi asociētajām sabiedrībām.
  • Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
  • Pārējie kreditori.
  • Nākamo periodu ieņēmumi.
  • Neizmaksātās dividendes.
  • Uzkrātās saistības.
  • Atvasinātie finanšu instrumenti.[3]

Bilances posteņu izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzņēmumam darbojoties, bilance nav nemainīga. Izmaiņas tajā notiek pēc katras saimnieciskās operācijas. Tomēr šīs izmaiņas neizjauc bilances līdzsvaru, bilances aktīva un pasīva kopsummas vienmēr ir vienādas.

Saimnieciskās operācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tās tiek iedalītas četrās grupās

  • Operācijas, kuru rezultātā izmainās tikai aktīvs;
  • Operācijas, kuru rezultātā izmainās tikai pasīvs;
  • Operācijas, kuru rezultātā palielinās gan aktīvs, gan pasīvs;
  • Operācijas, kuru rezultātā samazinās gan aktīvs, gan pasīvs.

Grāmatvedības konta jēdziens, konta uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saimniecisko darījumu reģistrēšanai starpposmā starp bilanču sastādīšanu izmanto īpašas tabulas - kontus. Atkarībā no atspoguļojamo uzskaites objektu veida, kontus iedala aktīva, pasīva, operāciju ieņēmumu un operāciju izdevumu kontos. Konta kreiso pusi sauc par debetu, bet labo par kredītu.[4]

Grāmatvedības konts ir īpašs grāmatvedības paņēmiens uzskaites datu grupēšanai, tekošai uzskaitei un kontrolei.[5]

Kontu plāns ir uzņēmuma lietojamo sintētisko kontu nosaukumu sistematizēts saraksts.[8]


Apgrozījuma pārskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā nozīme, kopsakarības ar grāmatvedības bilanci.

Gada pārskata sastāvu un stādīšanas kārtību regulē likums „Par uzņēmumu gada pārskatiem”. Gada pārskatam jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par uzņēmuma resursiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem.

Visi gada pārskati pakļauti obligātai revidentu pārbaudei, ko veic izvēlēt revidents vai zvērināts revidents.[4]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. [1] Latvijas Vēstnesis: Likuma grozījumi
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 Starptautiskie finanšu pārskatu standarti, Rīga, LZRA, 2006
  3. [2], Gada pārskatu likums.
  4. 4,0 4,1 V. Andžāne “Ievads finansu grāmatvedībā”, Rīga, LU, 1999
  5. R. Grigorjeva, A. Jesemčika, I. Leibus, A. Svarinska “Grāmatvedības pamati”, Rīga, SIA “Izglītības soļi” 2002.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]