Granīts

Vikipēdijas lapa
Granīta gabals

Granīts (no vācu: Granit, kas savukārt no itāļu: granito — 'graudains') ir kristālisks iezis, kas sastāv no laukšpatiem (40—50%), kvarca (25—30%) un krāsainiem minerāliem (līdz 15%). ir viens no izplatītākajiem akmens veidiem. Paveidi: kālija laukšpatu granīts (normālgranīts), plagioklazu granīts (plagiogranīts) un sārmainais granīts. Piemīt masīva tekstūra. Izšķir magmatiskos granītus, kas radušies magmai kristalizējoties, un metamorfos granītus, kas radušies metamorfo iežu granitizācijas procesā. Granītam raksturīga augsta salizturība, maza ūdensuzsūce, liela izturība pret dēdēšanu un to var labi apdarināt, slīpēt un pulēt. Taču granīts ir trausls un tam ir maza ugunsizturība.[1]. Granītu izmanto ēku apdarei un pieminekļiem.

Ķīmiskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parasti granīta ķīmiskajā sastāvā ir šādi savienojumi:[2]

Pamatots ar 2485 analīzēm

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. L. Popovs, Būvmateriāli un būvizstrādājumi, 1990
  2. Harvey Blatt and Robert J. Tracy. Petrology (2nd izd.). New York : Freeman, 1997. 66. lpp. ISBN 0716724383. (angliski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]