Granīts (no vācu: Granit, kas savukārt no itāļu: granito — 'graudains') ir kristālisks iezis, kas sastāv no laukšpatiem (40—50%), kvarca (25—30%) un krāsainiem minerāliem (līdz 15%). ir viens no izplatītākajiem akmens veidiem. Paveidi: kālija laukšpatu granīts (normālgranīts), plagioklazu granīts (plagiogranīts) un sārmainais granīts. Piemīt masīva tekstūra. Izšķir magmatiskos granītus, kas radušies magmai kristalizējoties, un metamorfos granītus, kas radušies metamorfo iežu granitizācijas procesā. Granītam raksturīga augsta salizturība, maza ūdensuzsūce, liela izturība pret dēdēšanu un to var labi apdarināt, slīpēt un pulēt. Taču granīts ir trausls un tam ir maza ugunsizturība.[1].
Granītu izmanto ēku apdarei un pieminekļiem.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Granīts.
