Gunārs Freidenfelds
| Gunārs Freidenfelds | |
|---|---|
| Galvenā informācija | |
| Dzimis |
1941. gada 29. septembrī.svg){kind=small} Rīga, Ostlande |
| Žanri | popmūzika, šlāgermūzika |
| Nodarbošanās | komponists, trompetists |
| Instrumenti | trompete |
| Darbības gadi | 1960—pašlaik |
| Izdevēji | Mikrofona Ieraksti |
| Darbība ar | Zvaigznīte, Ceļavējš, Ādaži |
Gunārs Freidenfelds (dzimis 1941. gada 29. septembrī) ir latviešu estrādes komponists un trompetists.[1]
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]G. Freidenfelds uzaudzis Bolderājā, mācījies Rīgas 19. vidusskolā un spēlējis trompeti tās pūtēju orķestrī. Mācījies arī E. Dārziņa mūzikas vidusskolā. Spēlējis dažādos ansambļos un orķestros, piemēram, "Armatūra" (no 1960. līdz 1962. gadam), pēc tam kļuvis par Rīgas estrādes orķestra trompetistu. 1964.—1965. gadā dienesta laikā spēlējis ansamblī "Zvaigznīte". Studējis Latvijas Valsts konservatorijas Kompozīcijas nodaļā pie Ģederta Ramana (1973—1975), iepriekš beidzis Pūšamo instrumentu nodaļu (1965).[2]
60. gadu beigās tapa pirmās Freidenfelda estrādes dziesmas, popularitāti guva Zdzislava Romanovska un vēlāk Andreja Lihtenberga dziedātā "Zilos svārkos meitene" (1969), vēlāk Viktors Lapčenoks debitēja uz skatuves ar G. Freidenfelda dziesmu "Skopa vīra kāzas".
70. gados iznāca divas "Melodijas" mazās skaņuplates (EP): 1972. gadā ar Margaritas Vilcānes un Ojāra Grīnberga skandētajiem hitiem "Kaktuss", "Kādēļ vēlu nāci tu", "Atmiņu lietus" un "Zaļā kļava", divus gadus vēlāk Noras Bumbieres un Viktora Lapčenoka iedziedātās melodijas "Ūdensnesējs", "Saules kalēji", "Dzeguzīte", "Pie sveces".
1974. gadā Freidenfelds sāka strādāt administratīvā darbā E. Melngaiļa Tautas mākslas namā un par pedagogu Kultūras darbinieku tehnikumā. Darbojās TTP kultūras nama ansamblī (sauktu par "Prauliem"), kur tobrīd dziedāja jauniņā Mirdza Zīvere, ģitāru spēlēja Edvīns Zariņš. 1976. gadā viņa vadītais ansamblis piedalījās festivālā "Liepājas dzintars". Sekoja darbs kolhoza "9. maijs" estrādes ansamblī "Ceļavējš", ar kuru 1978. gadā izcīnīta 1. vieta festivālā "Dzintara trompete" Kauņā. Vēlāk Freidenfelds Ādažos līdz 1982. gadam vadīja estrādes ansambli "Ādaži", kopš 1983. gada kopā ar dzīvesbiedri Margitu strādāja par pedagogu bērnu vokālajā grupā "Vējupīte".
1991. gadā sadarbībā ar aktieri Rolandu Zagorski veidoja dziesmu ciklu ar Friča Bārdas dzeju. Strādāja Latvijas Radio, kopš 1995.gada — Latvijas Radio 2. 2000. gadā iznāca Freidenfelda dziesmu izlase "Kādēļ vēlu nāci tu", 2001. gadā albums "Laimes laiks".
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2001. gadā Freidenfeldam piešķirta Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā
Diskogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Jānis Sildegs / Gunārs Freidenfelds — "Estrādes mūzika" (EP, Melodija, 1971)
- Kaktuss (EP, Melodija, 1972)
- Ūdensnesējs (EP, Melodija, 1974)
- Kādēļ vēlu nāci tu (CD, Mikrofona ieraksti, 2000)
- Laimes laiks (CD, Mikrofona ieraksti, 2001)
- Mana dziesma (kopā ar grupu "Zeļļi") (CD, Gailītis-G, 2006)
- Piparkūku pipari “Dzeguzīte” un Andris Daņiļenko (CD, Mikrofona ieraksti, 2012)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 1. jūlijā.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 3. augustā. Skatīts: 2013. gada 1. jūlijā.
|