Kauņa

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kauņa
Kaunas montage.jpg
Flag of Kauņa
Karogs
Kauņa
Ģerbonis
Kauņa
Red pog.png
Kauņa
Koordinātas: 54°53′50″N 23°53′10″E / 54.89722°N 23.88611°E / 54.89722; 23.88611Koordinātas: 54°53′50″N 23°53′10″E / 54.89722°N 23.88611°E / 54.89722; 23.88611
Valsts Karogs: Lietuva Lietuva
Pašvaldība Kauņas pilsētas pašvaldība
Pirmoreiz minēta 1361
Pilsētas tiesības 1408
Platība
 - Kopējā 157 km²
Iedzīvotāji (2008)
 - kopā 355 550
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa: http://www.kaunas.lt

Kauņa (lietuviešu: Kaunas) ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta. Atrodas pie Neres ietekas Nemunā. Savulaik bijusi Kauņas guberņas centrs (1842-1915) un Lietuvas Republikas "pagaidu galvaspilsēta" (1920-1940). Tā ir nozīmīgs rūpniecības, transporta, zinātnes un kultūras centrs. Kauņa atrodas 101 km uz rietumiem no valsts galvaspilsētas Viļņas. Abas pilsētas savieno dzelzceļš un automaģistrāle. Kauņa ir Kauņas pilsētas pašvaldības un Kauņas rajona pašvaldības centrs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Leģenda vēsta, ka Kauņa dibināta 1030. gadā, tomēr pirmoreiz rakstos tā pieminēta 1361. gadā. Teitoņu ordenis 1362. gadā Kauņas pili ieņēma un nopostīja, tomēr 1404. gadā lietuvieši pili atguva. 1408. gadā Vītauts Lielais Kauņai piešķīra Magdeburgas tiesības. 1441. gadā Kauņa iestājās Hanzas savienībā.

Trešās Polijas dalīšanas rezultātā 1795. gadā Kauņa nokļuva Krievijas sastāvā. Tā bija viens no Novembra (1830-1831) un Janvāra sacelšanās (1863-1864) centriem. 1862. gadā cauri pilsētai tika ierīkots dzelzceļš un Kauņa kļuva par dzelzceļa mezglu.

1919. gadā, kad Viļņu ieņēma boļševiku spēki, Kauņa kļuva par faktisko Lietuvas galvaspilsētu (oficiāli tā tika dēvēta par "pagaidu galvaspilsētu"). Pilsēta bija Lietuvas galvaspilsēta arī laikā, kad Viļņa ietilpa Polijā, līdz pat 1940. gadam, kad par Lietuvas (nu jau Lietuvas PSR) galvaspilsētu atkal kļuva Viļņa.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kauņa ir liels rūpniecības centrs. No 16. gadsimta Kauņa bija slavena ar savu kalēju, kurpnieku, podnieku, šuvēju, audēju, galdnieku, stiklinieku darbiem. 16. gadsimta sākumā pilsētā strādāja ap 40 specialitāšu amatnieki, kuri bija apvienojušies cunftēs. Rūpniecības uzņēmumi parādījās 19. gadsimta vidū.

Kauņas pilsētas rūpniecība ir apmēram 20% no visas Lietuvas rūpniecības. Visvairāk Kauņas pilsētā attīstītas šādas rūpniecības nozares: pārtikas produktu un dzērienu rūpniecība, vieglā un tekstilrūpniecība, ķīmijas rūpniecība, poligrāfiskā rūpniecība, farmācija, metālapstrāde, kokapstrāde un mēbeļu rūpniecība. Informācijas tehnoloģijas un elektronika kļūst par nozīmīgu Kauņas ekonomiskās darbības sfēru.

Apmēram pusi no savas produkcijas rūpniecības uzņēmumi tirgo iekšzemē, bet otro pusi eksportē. Visvairāk eksportē audumus, metālizstrādājums, elektroierīces, kokmateriālus un to produktus, mēbeles. Visnozīmīgākie eksporta partneri - Eiropas Savienība, Skandināvijas valstis, Krievija.

Kauņas pilsētas ekonomikā visvairāk investīcijas ir no ASV un Somijas.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc tautības apmēram 93% pilsētas iedzīvotāju ir lietuvieši, krievu - 4%, citu tautību - 3%. Pilsētā dzīvojošās nacionālās minoritātes (cilvēku skaits): krievi (16 662), ukraiņi (1 906), poļi (1 600), baltkrievi (1 142), ebreji (427), vācieši (378), čigāni (364), latvieši (211), tatāri (200), armēņi (141), citas tautības (534).

Kauņā vai tās apkārtnē dzimuši:

Pilsētā dažādos laikos dzīvojuši tādi cilvēki kā Felikss Dzeržinskis, Marija Gimbutiene, Aļģirts Greims, Jaša Heifecs, Adams Mickevičs, Ludviks Zāmenhofs.

Muzeji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]