Kauņa

Kauņa
	Kauņa
; Karogs	; Ģerbonis
	Kauņa
Koordinātas: 54°53′50″N 23°53′10″E / 54.89722, 23.88611 Koordinātas: 54°53′50″N 23°53′10″E / 54.89722, 23.88611
Valsts	Lietuva
Pašvaldība	Kauņas pilsētas pašvaldība
Pirmoreiz minēta	1361
Pilsētas tiesības	1408
	Platība
- Kopējā	157 km²
	Iedzīvotāji (2008)
- kopā	355 550
Laika josla	EET (UTC+2)
- Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
	Mājaslapa: http://www.kaunas.lt

Kauņa (lietuviešu: Kaunas) ir pēc iedzīvotāju skaita Lietuvas otrā lielākā pilsēta. Atrodas pie Neres ietekas Nemunā. Savulaik bijusi Kauņas guberņas centrs (1842-1915) un Lietuvas Republikas "pagaidu galvaspilsēta" (1920-1940). Tā ir nozīmīgs rūpniecības, transporta, zinātnes un kultūras centrs. Kauņa atrodas 101 km uz rietumiem no valsts galvaspilsētas Viļņas. Abas pilsētas savieno dzelzceļš un automaģistrāle. Kauņa ir Kauņas pilsētas pašvaldības un Kauņas rajona pašvaldības centrs.

Vēsture [izmainīt šo sadaļu]

Leģenda vēsta, ka Kauņa dibināta 1030. gadā, tomēr pirmoreiz rakstos tā pieminēta 1361. gadā. Teitoņu ordenis 1362. gadā Kauņas pili ieņēma un nopostīja, tomēr 1404. gadā lietuvieši pili atguva. 1408. gadā Vītauts Lielais Kauņai piešķīra Magdeburgas tiesības. 1441. gadā Kauņa iestājās Hanzas savienībā.

Trešās Polijas dalīšanas rezultātā 1795. gadā Kauņa nokļuva Krievijas sastāvā. Tā bija viens no Novembra (1830-1831) un Janvāra sacelšanās (1863-1864) centriem. 1862. gadā cauri pilsētai tika ierīkots dzelzceļš un Kauņa kļuva par dzelzceļa mezglu.

1919. gadā, kad Viļņu ieņēma boļševiku spēki, Kauņa kļuva par faktisko Lietuvas galvaspilsētu (oficiāli tā tika dēvēta par "pagaidu galvaspilsētu"). Pilsēta bija Lietuvas galvaspilsēta arī laikā, kad Viļņa ietilpa Polijā, līdz pat 1940. gadam, kad par Lietuvas (nu jau Lietuvas PSR) galvaspilsētu atkal kļuva Viļņa.

Ekonomika [izmainīt šo sadaļu]

Kauņa ir liels rūpniecības centrs. No 16. gadsimta Kauņa bija slavena ar savu kalēju, kurpnieku, podnieku, šuvēju, audēju, galdnieku, stiklinieku darbiem. 16. gadsimta sākumā pilsētā strādāja ap 40 specialitāšu amatnieki, kuri bija apvienojušies cunftēs. Rūpniecības uzņēmumi parādījās 19. gadsimta vidū.

Kauņas pilsētas rūpniecība ir apmēram 20% no visas Lietuvas rūpniecības. Visvairāk Kauņas pilsētā attīstītas šādas rūpniecības nozares: pārtikas produktu un dzērienu rūpniecība, vieglā un tekstilrūpniecība, ķīmijas rūpniecība, poligrāfiskā rūpniecība, farmācija, metālapstrāde, kokapstrāde un mēbeļu rūpniecība. Informācijas tehnoloģijas un elektronika kļūst par nozīmīgu Kauņas ekonomiskās darbības sfēru.

Apmēram pusi no savas produkcijas rūpniecības uzņēmumi tirgo iekšzemē, bet otro pusi eksportē. Visvairāk eksportē audumus, metālizstrādājums, elektroierīces, kokmateriālus un to produktus, mēbeles. Visnozīmīgākie eksporta partneri - Eiropas Savienība, Skandināvijas valstis, Krievija.

Kauņas pilsētas ekonomikā visvairāk investīcijas ir no ASV un Somijas.

Iedzīvotāji [izmainīt šo sadaļu]

Pēc tautības apmēram 93% pilsētas iedzīvotāju ir lietuvieši, krievu - 4%, citu tautību - 3%. Pilsētā dzīvojošās nacionālās minoritātes (cilvēku skaits): krievi (16 662), ukraiņi (1 906(, poļi (1 600), baltkrievi (1 142), ebreji (427), vācieši (378), čigāni (364), latvieši (211), tatāri (200), armēņi (141), citas tautības (534).

Kauņā vai tās apkārtnē dzimuši:

Valds Adamkus (Valdas Adamkus, 1926) - politiķis, Lietuvas prezidents (1998 — 2003, 2004-)
Emma Goldmane (Emma Goldman, 1869-1940) - anarhiste
Žīdrūns Ilgausks (Žydrūnas Ilgauskas, 1975) - basketbolists
Šarūns Jasikēvičs (Šarūnas Jasikevičius, 1976) - basketbolists
Lins Kleiza (Linas Kleiza, 1985) - basketbolists
Vītauts Landsberģis (Vytautas Landsbergis, 1932) - politiķis
Emanuels Levins (Emmanuel Lévinas, 1906-1995) - franču filozofs
Rūta Meilutīte (Rūta Meilutytė, 1997) - peldētāja
Hermanis Minkovskis (Hermann Minkowski, 1864-1909) - matemātiķis
Arvīds Sabonis (Arvydas Sabonis, 1964) - basketbolists