Hanss Joahims Hehts

Vikipēdijas lapa
Hanss Joahims Hehts
Hans-Joachim Hecht
Hanss Joahims Hehts
Personīgā informācija
Dzimis 1939. gada 29. janvārī (85 gadi)
Valsts karogs: Vācija Lūkenvalde, Brandenburga, Vācija
Pilsonība Karogs: Vācija Vācija
Nodarbošanās šahists

Hanss Joahims Hehts (vācu: Hans-Joachim Hecht; dzimis 1939. gada 29. janvārī Lūkenvaldē) ir Vācijas starptautiskais lielmeistars šahā (1973).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1958. gadā kļuvis par Vācijas junioru šaha čempionātā uzvarētāju.[1] Vācijas šaha čempionātos izcīnījis divas bronzas medaļas (1963,[2] 1967[3]) un uzvarējis 1970. gadā.[4]

Daudzu starptautisko šaha turnīru laureāts. Lielāko panākumu savā šahista karjerā izcīnījis 1973. gadā, kad kopā ar Ulfu Andersonu un Borisu Spaski dalījis 1.-3. vietu 2. Vācijas atklātajā šaha čempionātā.[5]

Pārstāvējis Vācijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros:

  • Pasaules šaha olimpiādēs piedalījies 10 reizes (1962, 1968-1974, 1978-1986);[6]
  • Eiropas komandu šaha čempionātos piedalījies 3 reizes (1965, 1973-1977). Komandu vērtējumā izcīnījis bronzas (1973) medaļu;[7]
  • Pasaules komandu šaha čempionātā piedalījies 1985. gadā un individuālā vērtējumā izcīnījis zelta medaļu;[8]
  • Klāras Benediktas kausa izcīņās piedalījies 8 reizes (1964-1966, 1968, 1970-1972, 1974). Komandu vērtējumā izcīnījis 4 zelta (1964, 1965, 1968, 1972), sudraba (1974) un 2 bronzas (1966, 1970) medaļas, bet individuālajā vērtējumā izcīnījis 4 zelta (1964, 1965, 1966, 1970) medaļas.[9]

1976. gadā Vācijas komandas SG Solingen sastāvā uzvarējis Eiropas šaha klubu kausa izcīņā.[10]

Par panākumiem turnīros FIDE 1969. gadā Hehtam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 1973. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu.

Kopš 1970. gadu otrās puses piedalījies korespondencšaha turnīros. 1980. gadā Starptautiskā Korespondencšaha federācija (ICCF) piešķīrusi Hehtam starptautiskā korespondencšaha meistara nosaukumu.

Ilgus gadus bijis cita Vācijas lielmeistara un Pasaules šaha čempiona nosaukuma pretendenta Roberta Hībnera sekundants.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]