Hatikvah
Vikipēdijas raksts
 |
Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, tos var pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Hatikvah, Ha-Tikva, jeb Ati'kva (ivr. התקווה ,הַתִּקְוָה cerība) ir Izraēlas valsts himna.
[izmainīt šo sadaļu] Vārdi
| Ivritā | Transliterācija | Tulkojums latviešu valodā |
| כל עוד בלבב פנימה נפש יהודי הומיה, ולפאתי מזרח קדימה, עין לציון צופיה, |
Kol od baleivav p'nimah Nefesh y'hudi homiyah Ulfa'atei mizrach kadimah Ayin l'tziyon tzofiyah |
Kamēr joprojām sirdī Ebreju dvēsle kvēl, Un uz austrumu zemēm, uz priekšu Uz Cionu ir vērsts skats, |
| עוד לא אבדה תקוותנו, התקווה בת שנות אלפים, להיות עם חופשי בארצנו, ארץ ציון וירושלים. |
Od lo avdah tikvateinu Hatikvah bat sh'not alpayim Lihyot am chofshi b'artzeinu Eretz tziyon viyrushalayim |
Joprojām nav zudusi mūsu cerība, Divtūkstošgadu cerība: Būt brīvai tautai mūsu zemē Cionas un Jeruzalēmes zemē. |
Vārdi "nav zudusi mūsu cerība" ir alūzija uz Iez. 37:11: "Tad Viņš man sacīja: "Cilvēka bērns, šie kauli ir viss Izraēla nams. Redzi, tie saka: mūsu kauli ir sakaltuši, mūsu cerība ir zudusi, mēs esam beigti."
[izmainīt šo sadaļu] Rašanas vēsture
Izraēlas himnas pamatā ir dziesma «Tikvateinu» («Mūsu cerība»), vārdus kurai uzrakstīja Galīcijas iznācējs Naftalijs Gercs Imbers. Pirmais dzejas vārdu uzmetiens tika izdarīts 1877. gadā (pēc citiem datiem, 1876. vai 1878. g.) Jassos (Rumānija). Pēc vienas no versijām, šīs rindas tika veltītas Petah-Tikvas («Cerības vārti») apmetnes veidošanai Palestīnā. 1886. gadā dzejolis tika izdots Jeruzalēmē dzejas krājuma «Rīta zvaigzne» (ivr. ברקאי) sastāvā. Pilns teksts satureja 10 rindas. Šmuels Koens, iznācējs no Rumānijas kas apmetās Rišon-le-Cionā, dziedāja to uz rumāņu tautas dziesmas mūzikas motīva. Melodija, kas ir šīs dziesmas pamatā, ir bijusi plaši izplatīta Eiropā; starp citu, to izmantoja B. Smetana savā simfoniskajā poēmā «Vltava». Dziesma ir guvusi milzīgu popularitāti un pakāpeniski ir kļuvusi par cionistiskās kustības himnu, tika izpildīta saietos un kongresos. 1918. gada aprīlī labdarības koncerta laikā Tautas Namā Petrogradā F. I. Šaļapins izpildīja "Hatikvu" kopā ar citām ebreju dziesmām. Mūzikas «ārzemju» izcelsmes dēļ tika darīti mēģinājumi sacerētcitu himnu, bet «Hatikvas» popularitāte ir vienmēr pārsverusi. Pēc Izraēlas valsts veidošanas «Hatikva» de-fakto ir kļuvusi par valsts himnu. Tomēr oficiālais himnas statuss «Hatikvai» tika apstiprināts ar Knesseta lēmumu tikai 2004. gada 10. novembrī.
