Rumānija

Rumānija România
Karogs Ģerbonis
Himna: Deşteaptă-te, române!
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Bukareste 391) 44°25′N 26°06′E
Valsts valodas		rumāņu valoda
Etniskās grupas		89,5% rumāņi   6,6% ungāri   2,5% romi   1,4% citi
Valdība		Unitāra pusprezidentāla republika
-	Prezidents	Trajāns Basesku
-	Premjerministrs	Emīls Bočs
Izveidošanās
-	Transilvānija	10. gadsimts
-	Valahija	1290. gads
-	Moldāvija	1346. gads
-	Pirmā apvienošanās	1599. gads
-	Valahijas un Moldovas atkalapvienošanās	1859. gada 24. janvārī
-	Oficiāli pasludināta neatkarība	1878. gada 13. jūlijā
-	Apvienošanās ar Transilvāniju	1918. gada 1. decembrī
Iestāšanās ES		2007. gada 1. janvārī
Platība
-	Kopā	238 391 km² (82.)
-	Ūdens (%)	3,0
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2008. g.	22 246 862 (50.)
-	Blīvums	93/km² (104.)
IKP (PPP)		2008. gada aprēķins
-	Kopā	$213 891 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$9 953
Džini koef. (2003)		31 (vidējs)
HDI (2005)		▲ 0,825 (augsts) (62.)
Valūta		Rumānijas leja (RON)
Laika josla		EET (UTC+2)
-	Vasarā (DST)	EEST (UTC+3)
Interneta domēns		.ro
ISO 3166-1 kods		642 / ROU / RO
Tālsarunu kods		+40

Rumānija (rumāņu: România) ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos. Tā atrodas Balkānu pussalas ziemeļos, Donavas upes lejtecē. Daļu Rumānijas apjož Karpatu kalni, dienvidaustrumos tai ir pieeja pie Melnās jūras. Ziemeļos tā robežojas ar Ukrainu, austrumos ar Moldovu (rumāņu: Moldova), dienvidos ar Bulgāriju, bet rietumos ar Serbiju un Ungāriju. Rumānijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Bukareste, kurā dzīvo gandrīz divi miljoni iedzīvotāju. Rumānija ir devītā lielākā ES valsts pēc teritorijas un septītā lielākā iedzīvotāju skaita ziņā.

Modernā Rumānija sāka veidoties 1859. gadā, kad apvienojās Osmaņu pakļautībā esošās Moldāvijas un Valahijas (rumāņu: Țara Românească) kņazistes. Rumānijas karalistes neatkarība no Osmaņu impērijas tika pasludināta 1877. gada 9. maijā, bet starptautiski to atzina 1878. gada Berlīnes kongress.

Rumānijas robežas turpmākajās desmitgadēs ievērojami mainījās, un pašreizējās robežas tā ieguva tikai pēc Otrā pasaules kara beigām. Pēc Pirmā pasaules kara Rumānijas karalistei pievienoja Transilvāniju, Bukovinu un Besarābiju. 1940. gada vasarā Besarābiju un daļu Bukovinas (mūsdienu Moldovas republiku un Ukrainas Černivcu apgabalu) pēc ultimāta iesniegšanas okupēja Padomju Savienība, bet Transilvāniju, pēc Vācijas spiediena, atdeva Ungārijai. Otrā pasaules kara laikā rumāņu karaspēks atguva Besarābiju un iekaroja arī PSRS teritorijas Dņestras upes austrumu krastā, t.sk. Odesas pilsētu. Pēc kara Rumāniju ieņēma PSRS karaspēks, karalis tika gāzts un izveidota sociālistiska republika, kas kopš 60-to gadu vidus ieturēja no Maskavas neatkarīgu politiku.

Pēc Dzelzs priekškara krišanas 1989. gadā un tautas revolūcijas pret Čaušesku diktatūru, Rumānijā tika uzsāktas politiskas un ekonomiskas reformas, kas ļāva tai 2004. gadā pievienoties NATO un 2007. gada 1. janvārī arī Eiropas Savienībai. Rumānija ir arī Latīņu Savienības un Frankofonijas valstu locekle. Viena no Transilvānijas pilsētām Sibiu 2007. gadā tika izvēlēta par Eiropas kultūras galvaspilsētu.

Nosaukums

Rumānijas nosaukums cēlies no "român" (vecā stilā "rumân"), kas nozīmē - cilvēks, vīrs. Vārda nozīme cēlusies no latīņu "romanus", Romas pilsonis, kas Romas impērijas beigās tika attiecināts uz visiem tās brīvajiem iedzīvotājiem. Fakts, ka rumāņi sevi sauc par "romiešiem" pirmo reizi rakstos minēts 16. gs. itāļu ceļotāju Transilvānijas, Moldāvijas un Vallahijas aprakstos.

Vēsture

Eiropā vecākās cilvēku apmetnes ir atrastas tieši Rumānijā. Tiek lēsts, ka tās ir aptuveni 42 000 gadus vecas. Šis laiks tiek minēts arī, kā cilvēku ierašanās periods Eiropā.

Pirmās rakstiskās liecības par cilvēku apmešanos mūsdienu Rumānijas teritorijā ir atrodamas Hērodota ceturtajā Historiai grāmatā. Tā ir uzrakstīta aptuveni 440. gadā p.m.ē. Hērodots ir aprakstījis, kā gētus sakāva Persijas imperators Darijs I, cīnoties ar skitiem.

Romieši gētus sauca par dākiem. Dākijā, kur mūsdienās atrodas Rumānija, Moldova un Bulgārijas ziemeļu daļa, dzīvoja arī trāķieši. 87. gadā dāki uzbruka Romas provincei, kura robežojās ar Donavu. Romas imperators tobrīd bija Domiciāns. No 101. līdz 106. gadam Romas impērija Trajāna valdīšanas laikā divas reizes sakāva dākus. Romas impērija pakļāva Dākiju un izveidoja provinci - Romas Dākiju.

Lai izmantotu provinces bagātīgās zelta uz sudraba atradnes, romieši kolonijā nometināja kolonistus no visas impērijas un viņu runātā latīņu valoda lika pamatus modernajai rumāņu valodai. 3. gs., neizturot Lielās Tautu staigāšanas spiedienu, romieši provinci oficiāli pamet ap 271. gadu.

Turpmākajos gadsimtos Dākijas teritorijā iebrūk goti, huņņi, gepidi, avāri, bulgāri, pečeņegi un kumani.

Agrīnā ungāru hroninika Gesta Hungarorum, piemin, ka 9. gs. beigās pastāvējušas trīs vojevodistes: Gelou, Glad un Menumorut. 943. gadā pieminēts kāds Župans Dimitrie, kas valdījis Dobrogea apkārtnē.

Rumānijas robežu izmaiņas

Dabas resursi

Lielāko daļu rūpniecībai nepieciešamo izejvielu valsts importē. Kādreiz nozīmīgākie naftas un dabas krājumi strauji samazinās. Rumānijas galvenā dabas bagātība ir auglīga augsne un krāčainās upes, kuras izmanto elektroenerģijas ražošanā. Valstī ir svina, cinka rūdas un sēra atradnes. Vairākumu eksportam paredzētās produkcijas izved caur valsts lielāko ostu — Konstancu.

Skatīt arī

• Rumānijas pilsētu uzskaitījums
• Rumānijas parlaments