Himalaji

Himalaji
Himalaji no Starptautiskās kosmiskās stacijas borta
Kontinents	Āzija
Valstis	Indija, Ķīna, Nepāla, Butāna, Pakistāna
Atdala	Indijas subkontinentu
no	atlikušās Āzijas
Augstākais kalns	Everests
Augstums	8848 m

Himalaji (sanskritā: हिमालय, himālayair — ‘sniegu valstība’) ir Pasaulē augstākā kalnu sistēma, kuras augstākā virsotne ir Everests (8848 m virs jūras līmeņa). Himalaji atrodas starp Tibetas kalnieni (ziemeļos} un Indas-Gangas līdzenumu (dienvidos) Indijas, Ķīnas, Nepālas, Pakistānas un Butānas teritorijās. Himalaju lokveidīgās sistēmas garums ir vairāk nekā 2400 km, platums sasniedz 400 km. Himalaji veidojušies Alpīnās oroģenēzes (kalnu veidošanās) laikā. Apmēram pirms 70 miljoniem gadu, krīta periodā, Indoaustrālijas tektoniskā plātne sāka virzīties zem Eirāzijas plātnes. 20 miljonu gadu laikā Indijas subkontinents sadūrās ar Eirāziju, kā rezultātā senais Tētisa okeāns izzuda un tā vietā pacēlās Himalaju kalni.