Hohencollernu dinastija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Hohencollernu ģerbonis
Hohencollernu pils Bādenē - Virtembergā

Hohencollerni (Hohenzollern) - vācu aristokrātu dzimta, veidojusi vairākas dinastijas Eiropā. Cēlusies no Collernas grāfistes (Grafschaft Zollern, Hohenzollern-Hechingen, 1052.-1850.)

Collernas grāfi (Die Grafen von Zollern)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Burhards fon Collerns (Burchard von Zollern, ...-1061.), grāfs
  • Fridrihs I fon Collerns (Friedrich I, Graf von Zollern, Maute, ...-1125.), grāfs
  • Fridrihs II fon Collerns (Friedrich II, Graf von Zollern, ...-1142.), grāfs
  • Fridrihs III fon Collerns (Friedrich I Graf von Nürnberg-Zollern, Friedrich III Burggraf von Zollern 1139.-1200.), burggrāfs

Franku Hohencollerni (Die fränkischen Hohenzollern)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Švābijas Hohencollerni (Die schwäbischen Hohenzollern)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zigmaringenes pils Donavas krastā

Hohencollerni-Zigmaringeni (Die Fürsten von Hohenzollern-Sigmaringen) - jaunākais Švābijas Hohencollernu atzars, dēvējas tā pēc Zigmaringenas (Sigmaringen) pils nosaukuma - valdīja līdz 1849. gadam Zigmaringenes grāfistē (Bādenes-Virtembergas zeme), bet no 1866. gada līdz 1947. gadam Rumānijas karaļu dinastija.

Brandenburgas-Prūsijas Hohencollerni (Die brandenburgisch-preußischen Hohenzollern)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brandenburgas Hohencollerni valdīja Brandenburgas lielhercogistē (1525.-1918.), Prūsijas karalistē (1701.-1918.), Vācijas impērijā (1871.-1918.).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]