Frīdrihs II Lielais

Frīdrihs II Lielais
Friedrich II.

Tituls	Prūsijas karalis Branderburgas kūrfirsts
Pie varas	1740. gads - 1786. gads
Priekštecis	Frīdrihs Vilhelms I (Friedrich Wilhelm I.)
Pēctecis	Frīdrihs Vilhelms II (Friedrich Wilhelm II.)
Dinastija	Hohencollernu dinastija
Tēvs	Frīdrihs Vilhelms I (Friedrich Wilhelm I.)
Māte	Hanoveras Sofija Doroteja (Sophie Dorothea von Hannover)
Sieva	Braunšveigas Elizabete Kristīne (Elisabeth Christine von Braunschweig -Wolfenbüttel-Bevern)
Bērni	nebija
Dzimis	1712. gada 24. janvārī Berlīne, Prūsijas Karaliste (tagad Vācija)
Miris	1786. gada 17. augustā (74 gadu vecumā) Potsdama, Prūsijas Karaliste (tagad Vācija)
Apglabāts	Sansusī, Potsdama

Frīdrihs II Hohencollerns (vācu: Friedrich II.), saukts arī par Frīdrihu Lielo (Friedrich der Große) un Veco Frici (der alte Fritz); dzimis 1712. gada 24. janvārī, miris 1786. gada 17. augustā) - Hohencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts (kā Frīdrihs IV) no 1740. gada līdz savai nāvei 1786. gadā. Uzvarēdams Austriju Silēzijas karos un piedalīdamies Polijas dalīšanās, Frīdrihs nostiprināja Prūsijas stāvokli, 1772. gadā nomainīdams titulu karalis Prūsijā (König in Preußen) uz Prūsijas karalis (König von Preußen). Frīdrihs Lielais bija tipisks apgaismotās monarhijas pārstāvis, atbalstīja zinātni un mākslu. Sarakstījās ar Voltēru.

Dzīvesgājums

Dzimis Berlīnē, Prūsijas karaļa Frīdriha Vilhelma I ģimenē. Bērnībā, saistībā ar tēva despotisko raksturu, audzināts ļoti stingri. 18 gadu vecumā kopā ar draugu Hansu fon Kati bēga no galma uz Angliju, tomēr tika noķerti. Frīdrihs tika ieslodzīts Kistrinā, viņam tika piedots, tomēr viņš bija spiests noskatīties sava drauga fon Kates nāvessoda izpildē. 1733. gadā bez savstarpējas piekrišanas Frīdrihs tika izprecināts ar Austrijas Habsburgu attālu pārstāvi Braunšveigas Elizabeti Kristīni. Līdz valdīšanas sākumam izveidoja ap sevi mākslinieku, aktieru un mūziķu trupu, kā arī lasīja grāmatas.

Pēc tēva nāves kļuvis par karali, viņš uzsāka cīņu pret Austriju par Silēzijas piederību un pret Pragmātiskās sankcijas noteikumiem. Divu Silēzijas karu (kuri bija daļa no Kara par Austrijas mantojumu) rezultātā tika iegūta Silēzija, kaut arī Frīdriham nācās karot vienlaicīgi gandrīz ar visām tā laika lielvalstīm (Franciju, Austrija un Krieviju, Saksiju un Zviedriju). Kā Frīdriha sabiedrotie piedalījās Lielbritanija un Hanoveres kūrfiste. Uzvara cīņās nostiprināja Prūsijas autoriti vācu valstu vidū un Prūsija no šī laika tika uzlūkota kā politiska lielvara.

Valsts stāvokli vēl vairāk nostiprināja piedalīšanās Polijas dalīšanās, kad lielākā daļa valsts teritorijas vairs nebija sašķelta. Frīdrihs II veica radikālus uzlabojumus valsts pārvaldē, izveidodams jauna tipa birokrātiju un ieviesdams vairākus netiešos nodokļus tiešo vietā. Veica radikālu ekonomikas pārveidi, bet Silēzijas iegūšana nodrošināja valsts ekonomikai nepieciešamās izejvielas. Frīdrihs Lielais ieviesa valstī reliģisko toleranci.

Atbalstīdams mākslu, Frīdrihs Lielais pats spēlēja flautu un ir 100 sonāšu un četru simfoniju autors. Viņa galma mūziķi bija Karls Filips Emanuels Bahs, Johans Joahims Kvancs un Francs Benda, bet Johans Sebastians Bahs Frīdrihan par godu un pēc viņa tēmas radīja Muzikālais dāvinājums (Musikalisches Opfer). Frīdrihs Lielais uzaicināja uz Berlīnes akadēmiju Žozefu Lagranžu. Berlīnē darbojās arī Frančesko Algaroti, Žiljēns Ofrī de la Metrs, Pjērs Luijs de Mopertjī. Mūža otro pusi Frīdrihs Lielais pavadīja Sansusī pilī Potsdamā, kur arī miris. Tika apglabāts Potsdamas garnizona baznīcā. Otrā pasaules kara laikā Frīdriha Lielā mirstīgās atliekas pabija dažādās vietās, un tikai pēc Vācijas apvienošanās 1991. gadā Frīdrihs Lielais tika apglabāts kā un kur viņš to bija vēlējies - Sansusī pils vīnogulāju terasē, naktī, bez greznas ceremonijas.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Frīdrihs Vilhelms I	Prūsijas karalis 1740—1786	Pēctecis: Frīdrihs Vilhelms II
Priekštecis: Frīdrihs Vilhelms II	Brandenburgas kūrfirsts (Frīdrihs IV) 1740—1786	Pēctecis: Frīdrihs Vilhelms II