Ilumināti

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Iluminātu simbolika (piramīda ar visuredzošo aci) ASV valsts zīmoga reversā

Ilumināti (Bavārijas Iluminātu slepenā brālība) ir ordenis, kuru Vācijā nodibinājis Ingolštates Universitātes (Ingolstadt) jurisprudences profesors Adams Veishaupts.

Ideoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par iluminātu oficiālo mērķi tika pasludināts "cilvēces pilnveidošana un uzlabošana." Grupējums apgalvoja ka viss dabīgais cilvēkā ir riebīgs. Taču cilvēku samaitā viņa apkārtējā vide: valsts, reliģija u.c. ietekmes. Cilvēkam dabīgi, no dzimšanas piemītot tiesības uz vienlīdzību un brīvību, kuras sabiedrība viņam atņem. Tātad atbrīvojot cilvēku no sociālo institūtu negatīvās ietekmes un vadoties savā dzīvē tikai pēc auksta aprēķina un loģiskā saprāta morāles, problēmas izzudīs pašas no sevis. Organizācija ar šādiem uzskatiem nonāca asā konfliktā ar valsts varu un baznīcu.

Nekādu vērā ņemamu teorētisku sacerējumu, kas kā ietekmētu laikabiedru uzstaktus un zinātnes domu, ilumināti nav atstājuši.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bavārijas iluminātu biedrība tika dibināta 1776. gada 1. majā. Ordeņa pamatlicējs Veishaupts bija ievērojams deisma uzskatu pārstāvis un līdz ar to viņa dibinātā organizācija aktīvi propogandēja šos uzskatus.

Savas eksistences sākuma posmā organizācija sastāvēja no vietējās universitātes profesoriem. Ordenī iestājās visi profesori izņemot divus.

1777. gadā Veishaupts iestājās Minhenes masonu ložā. Pateicoties barona Savērija fon Cvaka darbībai iluminātu ordenī iesaistījās liels daudzums masonu brāļu, kas veicināja ordeņa kvalitatīvu un kvantitatīvu izaugsmi.

1782. gadā pēc Vilhelmsbādes masonu kongresa daudzas Vācijas masonu ložas nokļuva iluminātu ietekmē.

1784. gadā pēc organizācijas iekšēja konflikta starp Veishauptu un viņa tuvāko palīgu baronu fon Knigi, pēdējais kopā ar saviem sekotājiem pamet ordeni. (Fon Knige it kā esot bijis neapmierināts, ka Veishauptam ordenī pieder gandrīz neierobežota vara, bet ordeņa uzplaukumam lielā mērā jāpateicas fon Kniges darbībai. Veishauptam savukārt nepatika ka fon Knige pārāk iedziļinās mistikā un okultismā.) Pēc skandāla aizgājušie it kā publicēja virkni pamfletus par iluminatiem, kas piesaistīja Bavārijas policijas uzmanību - nevienas valsts vara nevar pieļaut slepenu un nekontrolētu biedrību pastāvēšanu. Pēc vairāku brāļu aresta, kratīšanām to dzīvesvietās un ideoloģiskās literatūras konfiscēšanas tika veikta izmeklēšana, kuras rezultātā ordeni aizliedza Bavārijā un apkārtējās vācu valstīs.

Adams Veishaupts līdz savai nāvei 1830. gadā, dzīvojot emigrācijā turpināja vest polemiku presē, aizstāvot iluminātus.

Pierādījumu tam, vai ordenis beidza pastāvēt, vai turpināja darboties slepeni, nav. XIX un XX gs. ir bijis gana daudz avantūristu un biedrību, kas sevi pašpasludināja par iluminātiem vai to mantiniekiem.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]